Tas konstatēts starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Organized Crime and Corruption Reporting Project” (OCCRP) pētījumā par nežēlastībā kritušā ASV lobista Pola Manaforta darbībām Ukrainā, atsaucoties uz nopludinātu e-pasta saraksti.
Manaforts, kurš pašlaik ASV izcieš cietumsodu par nodokļu un banku krāpniecību, 2016.gadā kādu laiku bija Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas vadītājs.
2010.gadā Manaforts piedalījās kampaņā ar mērķi panākt Viktora Janukoviča ievēlēšanu par Ukrainas prezidentu. Šīs kampaņas laikā viņš cieši sadarbojās ar Ukrainas parlamenta deputāti Jūliju Ļovočkinu un viņas brāli Sergiju Ļovočkinu, kurš pēc Janukoviča ievēlēšanas kļuva par prezidenta administrācijas vadītāju.
Manaforts un Ļovočkini drīz pēc Janukoviča uzvaras sāka plānot, kā to izmantot sev izdevīgos darījumos, par ko liecina tūkstošiem nopludinātu e-pasta vēstuļu, kas nonākušas OCCRP rīcībā.
Septiņus mēnešus pēc Janukoviča ievēlēšanas Ļovočkina e-pastā rakstīja Manafortam par plānotu uzņēmuma “Ukrtelecom” privatizāciju un ierosināja to iegādāties par izdevīgu cenu, izmantojot viņu ietekmi uz izsoles procesu. Manafortam tomēr neizdevās atrast finansējumu šī uzņēmuma iegādei.
Nopludinātā e-pasta sarakste arī liecina, ka Ļovočkini ar pilnvarotas personas – Lielbritānijas pilsoņa Čārlza Treherna – starpniecību bijuši “Trasta komercbankas” līdzīpašnieki.
Trehernam piederēja gandrīz 10% “Trasta komercbankas”. Nopludinātā e-pasta sarakste liecina, ka Treherns faktiski vadījis Ļovočkinu ģimenes biroju un Jūlijas Ļovočkinas tiešā uzraudzībā pārvaldījis šīs ģimenes ārzonas firmas, villu Francijā un mākslas darbu kolekciju. Ļovočkini šajā sarakstē ir minēti kā “Džindžera” un “Freds”.
Treherna darba svarīga daļa bija noslēpt to, ka Ļovočkiniem pieder šādi aktīvi. Lai to panāktu, Treherns un citi cilvēki kļuva par šo ietekmīgo politiķu pilnvarotām personām.
“Nekad un nekur nav jālieto Priekšnieka vārds,” Trehernam e-pasta vēstulē rakstīja viens no Ļovočkinu ģimenes biroja juriskonsultiem. “Visiem politiķiem jāstāv nomaļus no biznesa trīs līdz piecas paaudzes. Galīgajiem ipašniekiem jābūt ārzemju uzņēmējiem ar labu reputāciju.”
Starp “Trasta komercbankas” līdzīpašniekiem bija arī Ļovočkinu biznesa partneris un politiskais sabiedrotais Ivans Fursins, kuram piederēja 33% šīs bankas. “Trasta komercbankas” vadītājam un Ļovočkinu biznesa partnerim Igoram Buimisteram piederēja 43% bankas.
Ļovočkinu advokāts noliedza, ka klienti būtu saistīti ar kādiem likumpārkāpumiem, un sacīja, ka reportieru jautājumi “nav pamatoti ar faktiem”. Treherns atteicās sniegt komentārus.
Nopludinātā e-pasta sarakste liecina, ka Ļovočkini arī izmantojuši saviem maksājumiem sistēmu, kas parādījusies OCCRP datos par apjomīgo naudas atmazgāšanu, kurā bija iesaistīta “Trasta komercbanka”.
Treherns 2010.gadā esot skaidrojis Jūlijas Ļovočkinas sekretārei, kā pareizi sastādīt viltus kontraktu, ar kura palīdzību vēlāk tika slepeni pārskaitīti līdzekļi caur Jaunzēlandes firmu “Lynform Capital”. Arī šī ārzonas firma tika turēta aizdomās, ka ir iesaistīta šajā naudas atmazgāšanas afērā.
“Uzņēmējdarbībai [šajā kontraktā] jāsaskan ar kompānijas paziņoto darbību, piemēram: Metālu tirdzniecība, saldējuma ražošana, ieroču tirdzniecība; jebkas, ko kompānija ”Lynform” ir paziņojusi bankai,” skaidrojis Treherns.
OCCRP pētījums par Krievijas naudas atmazgāšanu nāca klajā 2014.gadā. Pēc šīs finanšu shēmas vairāk nekā 20 miljardi ASV dolāru tika pārskaitīti no Krievijas bankām uz fiktīvām kompānijām. Viena no bankām, caur kurām šie līdzekļi tika pārskaitīti, bija “Trasta komercbanka”.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat ņemts vērā FKTK kā Latvijas noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.
"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.
