Ņemot vērā to, ka pērn izziņotais tā dēvētais piecu prezidentu plāns paredz padziļināt Eiropas Monetārās savienības jeb eirozonas ekonomisko un fiskālo integrāciju, ne vienā vien eirozonas valstī sākušās diskusijas par valstu ieguvumiem un zaudējumiem no dalības eirozonā un ES kopumā.
Atbildes uz šo jautājumu tika meklētas arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā diskusijā, kur ar saviem secinājumiem dalījās ekonomikas un ārpolitikas eksperti. Latvijas Ārpolitikas institūta eksperts Aldis Austers, mēģinot aplēst Latvijas ieguvumus un zaudējumus, nonācis pie satraucošiem secinājumiem.
"Pēc pakalpojumu bilances, kura ir negatīva, un tas rada Latvijai zaudējumus aptuveni 1,6 miljardu eiro apmērā; bet mums ir ieguvumi no Eiropas Savienības struktūrfondiem," teica Austers, norādot, ka zaudējumi ir no emigrācijas.
No Latvijas darbā uz citām valstīm devušies apmēram 250 000 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik liels ir nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, Latvijas "tirgus" zaudējumi no valsts dalības ES ir aptuveni 3,6 miljardi eiro.
"Ar šiem skaitļiem nevēlos parādīt, ka tā būtu bijusi kļūda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un eirozonā. No manas puses ir vēlme aicināt domāt par tiem riskiem, ar ko ir saistītas šīs dalības un ar šiem riskiem rēķināties. Un attīstīt instrumentus, lai šiem riskiem neļautu materializēties zaudējumos," teica Austers.
Ārpolitikas eksperts brīdina, ka pastāv risks, ka Latvija tā arī nespēs sasniegt tā dēvēto Eiropas Savienības kodola valstu jeb piecpadsmit veco dalībvalstu dzīves līmeni.
"Dalība eirozonā tāda, kā tā ir šobrīd, diemžēl rada pārāk lielus riskus Latvijas ekonomiskajai attīstībai, un pilnīgi iespējams, ka mūsu konverģences process apstāsies, un mēs nespēsim sasniegt attīstītas Eiropas Savienības valsts līmeni," teica pētnieks.
Austera aprēķiniem gan oponēja "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš atgādināja, ka, piemēram, ekonomiskās krīzes laikā tieši Eiropas Komisijas aizdevums veidoja Latvijai sniegtās starptautiskās palīdzības lielāko daļu. Neesot ES, Latvija šādu aizdevumu nebūtu saņēmusi.
"Emigrācijas bilance būtu negatīva jebkurā gadījumā. Viņa bija izteikti negatīva jau pirms pievienošanās Eiropas Savienībai. Nu viņa kļuva lielāka, jā," teica Strautiņš.
Savukārt, runājot par eirozonas tālāku integrāciju, Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Sergejs Potapkins ("Saskaņa") norādīja, ka, ņemot vērā bēgļu krīzi, šis jautājums lielā mērā ir zaudējis savu aktualitāti.
Tā dēvētais piecu prezidentu plāns paredzēja jau nākamgad sākt darbu pie eirozonas kopējās kases izveides. Šo darbu bija plānots pabeigt līdz 2025. gadam.
