OIK ir finansiālais atbalstu, ko valsts un arī ikviens enerģijas patērētājs ik mēnesi sniedz teju visiem atjaunojamās enerģijas elektrības ražotājiem Latvijā un kas iekļauts elektrības rēķinos.
Valsts budžetā 2019. gadā vairs nepietikšot naudas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK izmaksu kompensēšanai elektrostacijām. Valsts līdz šim bija apņēmusies uzņēmumus šādi atbalstīt, bet, ja tas vairs nenotiktu, elektrības cenas varētu celties vismaz par 10%. Ekonomikas ministrija apņēmusies atrast risinājumu.
Apspriešanai piedāvāti trīs iespējami risinājumi, ceturtdien informēja par enerģētikas politiku atbildīgais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Pirmais “standarta risinājums” ir turpināt maksāt atbalstu atjaunojamās enerģijas ražotājiem no “Latvenergo” dividendēm, taču tas samazinātu valsts pamatbudžeta ieņēmumus, jo pašlaik “Latvenergo” dividendes ieskaita budžetā. Tad “rodas konflikts ar pamatbudžeta, ka tajā trūkst līdzekļu”, norādīja Patmalnieks.
Vēl viens analizētais risinājums ir pagarināt subsidētās elektroenerģijas nodokļa darbības laiku. Pašlaik paredzēts, ka nodokli iekasēs līdz šī gada beigām. Otrais variants paredzētu turpināt iekasēt šo nodokli un OIK atbalstu maksāt no šiem ieņēmumiem.
Šī nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, pārdot elektroenerģiju saskaņā ar laikposmā no 1998.gada 6.oktobra līdz 2005.gada 7.jūnijam spēkā bijušajiem Enerģētikas likuma nosacījumiem.
Elektrības ražošana no dabasgāzes aplikta ar 15% nodokli, bet no atjaunojamiem energoresursiem elektrību ražojošajiem nodokļa likme - 10%. Savukārt tiem, kas ražo elektrību koģenerācijā un pārdod vismaz 70% saražotā siltuma centralizētai siltumapgādei, piemērota samazinātā 5% nodokļa likme neatkarīgi no tā, vai enerģija ražota no atjaunojamiem resursiem.
Trešais tā dēvētais “atteikšanās risinājums” ir ministrijas atbalstītais variants, un tas paredz izmaksāt vienreizējo kompensāciju lielajiem atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražotajiem, un pēc tam viņi vairs nesaņemtu OIK atbalstu. Savukārt mazāko jaudu ražotājiem OIK atbalstu maksātu no “Latvenergo” dividendēm.
“Stacijas atsakās no atbalsta, pretī saņemot noteikta apjoma kompensāciju. Šis risinājums balstītos uz to, ka komersanti brīvprātīgi piesakās tam, ja viņi uzskata, ka tas ir izdevīgi, tad viņi to izmanto. Bet tas būtiskais ir tas, ka tām spēkstacijām ir jāturpina ražot enerģija arī pēc atbalsta saņemšanas, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas piegādes notiek pietiekamā apjomā,” skaidroja Patmalnieks.
Ziņojuma autoru skatījumā, esošajā situācijā labākais būtu trešais risinājums - lielākajām elektrostacijām izmaksāt vienreizējas kompensācijas par atteikšanos no atbalsta obligātā iepirkuma komponentes ietvaros. Kompensāciju izmaksai Ekonomikas ministrija piedāvā segt no „Latvenergo” līdzekļiem, samazinot uzņēmuma kapitālu.
Tieši "Latvenergo" koncernā ietilpstošās TEC-2 un TEC-1 arī būtu lielākie kompensācijas saņēmēji. Tāpat kompensācijas varētu saņemt „Fortum Jelgava”, „Rīgas siltumam” piederošā Imantas termocentrāle un „Juglas jauda”. Vienreizējās kompensācijas kopapjoms būtu aptuveni pusmiljards eiro.
Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, vienreizējas kompensācijas izmaksa lielākajiem obligātā iepirkuma komponentes maksājumu saņēmējiem ļautu samazināt elektrības rēķinos iekļautās komponentes izmaksas kā uzņēmumiem, tā mājsaimniecībām.
Uzņēmumi savu atbildi gan vēl nav devuši, turklāt ministrijas piedāvājums vēl jāapspriež valdībā.
