Premjers norādīja, ka iepriekš minētais veicinās Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā arī tiks risināta problēma ar sociālo nodrošinājumu, kas tika novērota Covid-19 krīzes sākumā.
Sociālās iemaksas paredzēts samazināt par 1%.
2018. gadā sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus. Taču 2019. gada maijā, nomainoties valdībai, tika nolemts atteikties no divu grozu sistēmas, tiesa, nodokli nesamazināja.
FM jaunajā nodokļu reformas piedāvājumā plānots arī diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas augstāko slieksni celt no 1200 līdz 1800 eiro.
Šogad mēneša ienākums, līdz kuram neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, ir 1200, un ienākumiem virs šīs summas neapliekamo minimumu nepiemēro.
Arī pārējo koalīcijas partiju pārstāvji žurnālistiem norādīja, ka izmaiņas plānā redz kā pozitīvu soli tuvāk kompromisam. Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone gan sacīja, ka nozīmīgi ir, lai minimālās sociālās iemaksas nekļūtu par lielu slogu cilvēkiem, kuri strādā uz pusslodzi, piemēram, studentiem.
Arī “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka nozīmīga būs diskusija, kā izmaiņas veikt paredzami.
Atbildot uz jautājumu par to, kur tiks meklēta nauda mediķu algu celšanai, premjers pastāstīja, ka paredzēts arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali. Pašvaldības no IIN saņemtu 75% līdzšinējo 80% vietā, valsts – 25% līdzšinējo 20% vietā.
Atbildot uz jautājumu par to, kādas būs kompensācijas pašvaldībām, Kariņš norādīja uz Eiropas Savienības fondu naudu, kas paredzēta ekonomikas atveseļošanai no Covid-19.
"Divi miljardi eiro, šī lielā mērā ir nauda, kas nogulsnēsies tieši pašvaldībās. Ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un šo garantēto minimālo ienākumu, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda no Eiropas Savienības," sacīja Kariņš.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV") apliecināja, ka ir sagatavots plāns, kā mainīt garantētā minimālā ienākuma aprēķināšanu.
Paredzēts, ka jauno piedāvājumu izskatīs trešdien, 2. septembrī.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija (FM) rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad dotu papildu 180,8 miljonus eiro. Galvenokārt naudu plānoja iegūt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales, kas būtiski samazinātu pašvaldību ieņēmumus. Vēl nodokļi pieaugtu dažādos nestandarta režīmos strādājošajiem. Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos – laikā no 2021. līdz 2023. gadam.
