Līdz 2. oktobrim Lauku atbalsta dienests (LAD) turpinās pieteikumu pieņemšanu kompensācijām un applūdušo teritoriju apsekošanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, kuros izsludināta ārkārtējā situācija plūdu seku novēršanai.
Saskaņā ar LAD pašreizējiem datiem Latgalē, Vidzemē un Sēlijā ir applūduši ap 20 000 hektāru sējumu. No lauksaimniekiem jau saņemts 700 pieteikumi kompensācijām par plūdu izpostītajām lauksaimniecības platībām, taču šo pieteikumu skaits, ņemot vērā kārtējās postošās lietavas šīs nedēļas sākumā, varētu pieaugt.
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē pirmdien nolemts, ka par izpostītajām platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD pieteikums pieņems līdz 15. oktobrim. Saskaņā ar prognozēm pēc spēcīgajām lietavām šajā nedēļā appludināto sējumu platība turpinās palielināties.
Lauksaimnieki ar iesniegumu brīvā formā var vērsties LAD reģionālajās pārvaldēs arī par tām applūdušajām sējumu platībām, kas atrodas ārpus 29 novadiem, kuros izsludinātā ārkārtējā situācija.
Lauksaimnieki, kuru saimniecības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem nesaņems. Šīm saimniecībām piemērotas atkāpes, administrējot tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus.
LAD, vērtējot lauksaimnieku īstenoto projektu realizāciju, plūdos cietušajiem lauksaimniekiem gan ārkārtējās situācijas skartajos 29 novados, gan ārpus ārkārtējās situācijas teritorijām, administrējot tiešos maksājumus, piemēros atvieglojumus:
- ņemot vērā to, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības, neattiecinās nosacījumu par termiņu – nopļaut un novākt ilggadīgos zālājus, izpļaut ilggadīgo stādījumu rindstarpas, apart papuves;
- neattiecinās minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem;
- plūdu nodarītos kaitējumus meliorācijas sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei un nepiemērot soda sankcijas.
Administrējot Lauku attīstības programmu pēc atbalsta saņēmēja iesnieguma:
- noteiks ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2018.gada 30.septembrim (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, finanšu līdzekļa pierādīšana, būvniecības un iepirkuma dokumentu iesniegšana);
- pagarinās par vienu gadu noteiktos projektu īstenošanas termiņu;
- noteiks sasniedzamo rādītāju izpildi līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemāku kā normatīvajos aktos noteikts, izpildē pieļaujot 10 procentu toleranci.
“Situācija laukos šoruden ir ļoti slikta un arvien pasliktinās. Iet bojā nenokultā labība, kartupeļi un citi dārzeņi, kā arī lopbarība. Daudzviet, kur lauksaimniecības zeme nav applūdusi, tā lietavās ir tik ļoti izmirkusi, ka uz tās nav iespējams uzbraukt ar lauksaimniecības tehniku, lai veiktu kulšanu, kartupeļu norakšanu un lopbarības siena izvešanu. Sevišķi grūta situācija veidojas lopkopībā, jo vasara un sevišķi rudens ir bijis ļoti nelabvēlīgs lopbarības sagatavošanai,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ( Zaļo un Zemnieku savienība).
Zemkopības ministrija un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas aicina lauksaimniekus, kuriem patlaban ir lopbarības rezerves, būt solidāriem un pārdot šo lopbarību Latvijas lauksaimniekiem, nevis ārvalstu zemniekiem.
Radušos situāciju Zemkopības ministrija ir pārrunājusi ar Latvijas komercbankām, informējot tās, ka daudzi Latvijas lauksaimnieki šoruden ir nonākuši ļoti grūtā situācijā. Komercbanku pārstāvji ir apliecinājuši, ka izprot situāciju un būs pretimnākoši pret tiem lauksaimniekiem, kas līdz šim ir pildījuši savas kredītsaistības, informēja ministrija.
Arī Valsts ieņēmumu dienests ir apliecinājis, ka nodrošinās pretimnākšanu lauksaimniekiem, kas cietuši plūdos un no to radītajām sekām, nepiemērojot soda sankcijas.
Zemkopības ministrija sazināsies arī Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministrijām, lai konsultētos par iespējām trim Baltijas valstīm kā plašam reģionam vērsties Eiropas Komisijā, prasot Eiropas Savienībai (ES) sniegt atbalstu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem.
Jau ziņots, ka lietavu dēļ ražas novākšana un ziemāju sēja ir apgrūtināta visā Latvijā – ne tikai Vidzemē un Latgalē, kur lietus apgrūtina zemnieku darbu jau vairākas nedēļas, bet arī Zemgalē un Kurzemē. To atzinuši lauksaimniekus apvienojošās biedrības "Zemnieku saeima” vadība un biedri reģionos.
