Kauguru pagastā Ievas Rutkovskas Vītoliņu saimniecībā ir 90 Holšteinas šķirnes slaucamas govis. Holšteinietes ir īpaši pienīgas. Par Eiropas solīto atbalstu Latvijas piensaimniekiem – 7,7 miljoniem eiro - Ieva saka, ka kopumā visai nozarei tas nav nekas.
Piensaimnieki sākotnēji cerējuši, ka maksājums ir kompensācija par diviem mēnešiem - septembri un oktobri. „Ja nebūs par diviem mēnešiem, tad tālāk arī Latvijai darbs – nākotnē runāsim ar Baltijas valstīm, ar Somiju, ka dodamies decembra sākumā uz Briseli, veicam aktivitātes, lai uzrunātu Eiropu, ka situācija ir ļoti nopietna joprojām,” saka Ievas Rutkovskas.
Piena cenas pēdējo mēnešu laikā kritušās par 6 centiem par litru, līdz ar to vairāk cieš augstražīgie ganāmpulki ar lielajiem izslaukumiem. Latvijā masveidā vēl nav sākusies ganāmpulku likvidācija, tomēr lopu skaits tiek ierobežots. „Visos ganāmpulkos ir uztaisīta revīzija, un katrs dzīvnieks, kurš citā gadījumā būtu apžēlots, ir jau aizvests. Tas nozīmē – mazāk ražīgie ar lielākām veselības problēmām ir jau aizsūtīti uz citiem laukiem,” stāsta Rutkovskas.
Ievai par ieguldījumiem kūts celtniecībā un nepieciešamo iekārtu iegādei vēl jāmaksā kredīti 15 gadus. Arī nākotnē attīstība nav plānojama: „Tiem, kam ir kredīti uz šobrīdi, ir ļoti grūti. Tūlīt veras vaļā nākošais struktūrfondu periods, un es domāju, ka bankas jau atkal piena nozari, tāpat kā 2008., 2009.gadā ir ielikušas sarakstā – riska nozare, un līdz ar to mūsu sarunas ar banku ir apgrūtinātas.”
Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku organizācijas patlaban izveidojušas darba grupu, lai izplānotu gaidāmās piensaimnieku aktivitātes decembra sākumā Briselē. Tādējādi arī Latvijas piena ražotāji atgādinās Eiropai, ka vajadzīgs nopietnāks atbalsts, lai valsts nezaudētu iekopto ciltsdarbu un ganāmpulkus.
