Neskatoties uz kopējo, izteikti smago situāciju piena ražošanas un arī pārstrādes sektoros, šobrīd nacionālā līmenī no valsts puses ir visai ierobežotas, un jautājums drīzāk ir risināms Eiropas Savienības līmenī, norāda lauksaimnieku organizācijas.
Biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja arī, ka piena pārstrādes sektors Latvijā ir salīdzinoši sadrumstalots. Viņasprāt, iespējamā konsolidācija piena pārstrādes nozarē piena ražotājiem var būt arī labvēlīga.
"Kopumā Latvijas piena pārstrāde nenoliedzami vēl aizvien ir ļoti ir sadrumstalota un piena pārstrādes konsolidācija ir akūti nepieciešama. Tā kā, iznākums šai konsolidācijai var būt arī pozitīvs, ja šis uzņēmums ir spējīgs atrast labus noieta tirgus," sprieda "Zemnieku saeimas" vadītāja vietniece.
Vēl nesen viens no Latvijā lielākajiem piena pārstrādātājiem "Food Union" paziņoja par nodomiem sev pievienot uzņēmumu "Rīgas piensaimnieks" un, lai gan Konkurences padome (KP) šī brīža tirgus situācijā konkurences pārkāpumsu nesaskata, konkrētā apvienošanās darījuma vērtējums vēl turpinās, norādīja KP pārstāvis Jānis Račko.
"Lietā viens no izpētes, vērtēšanas priekšmetiem ir izvērtēt, vai šīs apvienošanās rezultātā neizveidosies dominējošais stāvoklis. Mēs vērtēsim, vai zemniekiem pastāv aizvietošanas un pārslēgšanās iespējas uz citiem piena kombinātiem vai arī ir iespēja pienu eksportēt," skaidroja KP pārstāvis.
Pēc Dzelzkalējas domām, piena pārstrādes uzņēmumiem varētu palīdzēt meklēt eksporta tirgus, bet zemniekiem – maksimāli ātri izmaksāt visu jau šobrīd paredzēto atbalstu. Tomēr galvenais solis būtu intervences cenas palielināšana Eiropas līmenī, uzskata Dzelzkalēja.
"Vienīgais instruments, ar kuru var iejaukties tirgū, ir Eiropas intervence, kas ir paredzēta dažādiem piena produktiem, bet šī intervences cena Eiropā jau daudzus gadus ir ļoti zema. (..) Šobrīd patiesībā piena cena jau ir tuva tam [līmenim], lai produktus saražotu un pārdotu Eiropas intervencē, bet tas neglābj - piena iepirkuma cena tādā gadījumā ir ļoti zema," teica Dzelzkalēja.
Arī pēc "Food Union" vadītāju domām, kopumā gan piena ražotāji, gan piena pārstrādātāji šobrīd atrodas vienā laivā, tāpēc problēmām risinājumus būtu jācenšas meklēt kopīgi.
Zemkopības ministrija sola rīkoties, tomēr nozares ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība) ir atturīgs minējumos par to, cik liela būs iespējamā palīdzība.
"Es esmu informējis gan finanšu ministru, gan arī premjeri personīgā sarunā par to, kāda situācija ir un ka mēs noteikti vērsīsimies, lai palīdzētu zemniekiem, bet šodien šeit, kameras priekšā, man pateikt, ka es zinu kas būs un cik būs, tas būtu nekorekti. Es nezinu, kā tas veidosies, kā veidosies budžeta veidošana, to es viennozīmīgi nevaru atbildēt, bet mēs to darīsim," solīja ministrs.
Līdztekus nacionālajiem atbalsta instrumentiem Dūklavs sola meklēt naudu arī no Eiropas Savienības budžeta, jo līdz ar cenu kritumam globālajā tirgū Latvijas piena nozari smagi skāris Krievijas politiski noteiktais piena produktu embargo. Kopš gada sākuma piena iepirkuma cenas sarukušas par 50%, padarot piena ražošanu nerentablu.
Jau ziņots, ka "Food Union" nolēmis no augusta samazināt piena iepirkuma cenu par 7,5%, jeb 1,5 centiem litrā, tādējādi sekojot pasaules biržās valdošajam piena cenu kritumam. Zemnieki bažījas, ka "Food Union" solim varētu sekot citi piena pārstrādes uzņēmumi. Biedrībā "Zemnieku saeima" lēš, ka tas var smagi atsaukties uz piena ražotājiem.