Saeima šovasar grozīja nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu, kas paredzēja kadastrālo vērtību pielīdzināt 85% no tirgus vērtības. Grozījumu stāšanās spēkā uz gadu tika atlikta. Finanšu ministrijai uzdots meklēt risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieauguma mazināšanai.
Jau nākamgad nekustamā īpašuma nodoklis paaugstināsies atjaunotajiem kultūrvēstures pieminekļiem, jo vairs nepiemēros apgrūtinājumu korekcijas koeficientu, kas samazināja kadastrālo vērtību. Zemgales muižu īpašnieki uzskata, ka tādējādi tiek dots mājiens vēsturiskās vērtības atstāt likteņa varā.
2017. gadā vairāk būs jāmaksā arī par vairākstāvu dzīvokļiem. Ēkām, kas ekspluatācijā nodotas pēc 2000. gada, šā gada maijā pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredzēja to vērtību pieaugumu vairāk nekā par 60%, tika atlikti līdz 2018. gadam.
Pierīgas pašvaldības gan satraukušās, ka rezultāts var sanākt līdzīgs kā ar sociālajām iemaksām un mikrouzņēmumu nodokli, kuras mainīja tikai 11 dienas pirms stāšanās spēkā.
“Ziniet, es atkal paredzu to, ka tad, kad tuvosies stāšanās spēkā, atkal sāks diskutēt - vai, kāpēc mēs to iepriekš neizdarījām..” saka Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Zaļo un zemnieku savienība).
Lai aizsargātu vienīgā mājokļa īpašniekus, trīs pašvaldībās jau pieņemts lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā. Tomēr ne visas pašvaldības ir gatavas piešķirt tik lielas atlaides. Viņuprāt, jāveido apvienotais mājokļa-zemes nodoklis ar zemu procentu likmi.
“Manuprāt, mums jāskatās šajā virzienā, nevis ka mēs esošo sistēmu piemērojam tām likmēm, kas no vietas uz vietu mainās un notiek kari par iedzīvotājiem caur nodokļa atlaidēm,” uzskata Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (“Vienotība”).
Finanšu ministrija, kam līdz šā gada beigām bija uzdots pilnveidot nodokļu politiku, skaidro, ka atcelt nodokli vienīgajam mājoklim nevarot, jo tad būtiski mazāk naudas saņems visas pašvaldības. Arī izveidot apvienoto mājokļa un zemes nodokli esot sarežģīti, jo zemes vērtība dažādos reģionos ir krasi atšķirīga.
“Kā viens no risinājumiem varētu būt, ka mēs piemērojam katrai īpašumā deklarētai personai noteiktu apjomu kvadrātmetru, kam piemērojam vai nu samazinātu likmi, vai atbrīvojam šos kvadrātmetrus no nodokļa. Tas būtu gan attiecībā uz ēkas vai dzīvokļa daļu, gan zemi,” saka ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Izstrādāto projektu Finanšu ministrija janvārī plāno prezentēt gan darba grupai, gan Ministru kabinetam.
