2014.-2020. gada plānošanas periodā industriālās politikas nostādnēs galvenais uzsvars tika likts uz rūpniecības attīstību, finanšu pieejamību, inovācijām un eksportu. Arī turpmāk galvenais akcents būšot darba ražība un eksports. Turklāt eksportējamas nav tikai preces, bet arī pakalpojumi.
“Produktivitāte jeb darba ražība ir atslēgas jautājums, lai mēs spētu maksāt labas algas ekonomiski pamatoti, un to var izdarīt tikai tādā gadījumā, ja produkts vai prece, ko mēs pārdodam, ir ar pietiekami lielu pievienoto vērtību. Tie ir tie divi atslēgas jautājumi, uz kuriem jāfokusējas visām politikām,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmējdarbības attīstībai šajā periodā no Eiropas Savienības (ES) fondiem bija pieejami vairāk nekā 900 miljoni eiro, kuri līdz perioda beigām arī tikšot apgūti. Paredzēts, ka nākamajā plānošanas periodā summa būšot līdzīga.
“Galvenokārt mēs redzam to, ka ir jāiegulda produktivitātes jautājumos - tehnoloģijās, digitalizācijā, lai uzņēmums ražotu efektīvāk,” norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītāja Evita Feldberga.
Ekonomikas attīstībā lielākais īpatsvars ir Rīgas reģionam, kurā koncentrējušies vairāk nekā 16 000 uzņēmumu. Un darbaspēka trūkums sagādā galvassāpes teju ikvienam.
Ekonomikas ministrijā jau iesniegts priekšlikums grozīt likumu, lai uzņēmēji uz līdzvērtīgiem noteikumiem varētu piesaistīt arī darbiniekus no valstīm ārpus Eiropas.
“Mūsu eksperti ir aprēķinājuši, ka, lai mēs dzīvotu, piemēram, Vācijas līmenī, mums ir jāieved 1,6 miljoni darbinieku. Tas ir diezgan nereāli, un otra izeja ir nevis ievest darbaspēku, bet celt produktivitāti,” pastāstīja Evita Feldberga.
Rīgas plānošanas reģiona uzņēmēju foruma dalībnieki norādīja, ka situācija kaut nedaudz uzlabotos arī tad, ja tiktu rasts risinājums, kā legālā darbā noturēt kredītjūgā esošos darbiniekus, kuri spiežot arī uzņēmējus aiziet no ''baltās zonas''.
“Mēs strādājam atbilstoši Latvijas likumdošanai un saņemam potenciāli labu darbinieku, kurš būtu gatavs strādāt, bet viņam ir šis slogs. Iespējams, ka te ir jādomā par kaut kāda veida programmu, kas varētu šādiem cilvēkiem palīdzēt atgriezties normālā darba vidē. Nezinu, varbūt kaut kādu individuālu sanācijas programmu…” sprieda SIA''RUBRIG'' valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda.
Ne mazāk svarīga būtu potenciālo darbinieku mobilitāte, kas nozīmē attīstītāku un ar uzņēmumu darba ritmu saskaņotu sabiedrisko transportu vai arī nodrošināšanu ar pagaidu mājokļiem.
“Es teiktu, ir vajadzīgs mērķtiecīgs modelis, kur strādā Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrijas, reģioni, jo šo pašu modeli var darbināt ne tikai Pierīgā, bet arī tālāk reģionos, kur ir attīstības centri un pieprasījums pēc darbaspēka,” sacīja Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība).
Pašreiz Rīgas areālā ir vairāk nekā 800 vakanču.
