Tomēr ir iezīmējušās arī problēmas. Viena ir saistīta ar arvien lielāku krāpšanās skaitu internetā. Otra skar tādus mazus tirgus kā Latvija – proti, vietējie iedzīvotāji arvien biežāk iepērkas citās valstīs reģistrētos interneta veikalos un tas negatīvi ietekmē vietējos uzņēmumus un to veidotās darba vietas, kā arī nomaksātos nodokļus.
Tirdzniecība internetā aug
Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati liecina, ka pirkumu skaits internetā, kurus veic eiropieši, ir stabili audzis visus iepriekšējos gadus, taču tieši pērn ir pārkāpta 70% robeža. Proti, pērn vismaz vienu pirkumu internetā ir veikuši 72% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju, kuri izmanto internetu. Visvairāk internets pirkumiem ir lietots Nīderlandē, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā un Īrijā. Šajās valstīs internetā ir iepirkušies vairāk nekā 80% no interneta lietotājiem.
No Baltijas valstīm visatvērtākie attālinātiem pirkumiem bijuši Igaunijā, kur 76% no interneta lietotājiem tajā arī vismaz reizi pērn ir iepirkušies. Latvijā attiecīgais īpatsvars ir bijis 63%, bet Lietuvā – 64% no interneta lietotājiem.
Savukārt mazāk nekā puse no interneta lietotājiem attālināti iepirkušies Bulgārijā, Rumānijā un Itālijā.
Ir augusi arī vidējā pirkumu intensitāte internetā. Kopumā visvairāk eiropiešu vidēji trīs mēnešu laikā internetā veic trīs līdz piecus pirkumus. Pērn tādi bijusi 19% no interneta lietotājiem.
18% trīs mēnešu laikā internetā iepirkušies vienu vai divas reizes, 9% – sešas līdz desmit reizes, bet 7% – vairāk nekā desmit reizes trīs mēnešu laikā, liecina “Eurostat” apsekojums. Visās šajās grupās redzams pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Latvijā pērn vienu līdz divas reizes internetā trīs mēnešu laikā iepirkušies 19% iedzīvotāju, kuri lieto internetu, trīs līdz piecas reizes – 12%, sešas līdz desmit reizes – 4%, vairāk nekā desmit reizes – arī 4%. Ja to cilvēku īpatsvars, kuri internetā trīs mēnešu laikā veikuši vienu vai divus pirkumus, īpaši nav mainījies, tad augusi ir tieši biežāk veikto pirkumu daļa.
Topā apģērbi, Latvijā – arī kultūra
Bez lieliem pārsteigumiem ir redzams, ka internetā visvairāk ir pasūtītas tās preces, kuru veikalu apmeklējumiem pagājušā gada laikā ES visbiežāk tika noteikti ierobežojumi, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos. Proti, 64% no ES iedzīvotājiem internetā pēdējo trīs mēnešu laikā, kopš tiks veikts “Eurostat” pētījums, ir pasūtījuši apģērbus un apavus, 29% – pasūtījuši ēdienu piegādes uz mājām, 28% – mēbeles, mājas preces vai dārzkopībai nepieciešamo, 27% – kosmētikas produktus, tāpat 27% – grāmatas vai citu drukāto lasāmvielu, bet 26% – datorus, telefonus un to aprīkojumu. Tāpat eiropieši internetu izmantojuši, lai straumēšanas pakalpojumu vietnēs pasūtītu filmas vai mūziku. 32% pasūtījuši filmas vai seriālus, 26% – mūzikas ierakstus.
Arī Latvijā visbiežāk internetā pasūtītās preces bijuši apģērbi un apavi – pērn pēdējo trīs mēnešu laikā, kopš tika veikts “Eurostat” pētījums, tos iegādājušies 45% Latvijas iedzīvotāju.
Taču atšķirībā no ES kopumā Latvijas iedzīvotāji daudz aktīvāk internetu ir izmantojuši, lai iegādātos biļetes uz kultūras pasākumiem tajos mirkļos, kad tie bija pieejami, kā arī uz to tiešsaistes versijām.
Biļetes uz kultūras pasākumiem pērn internetā iegādājušies 32% Latvijas interneta lietotāju. Turklāt, ja apģērbus un apavus internetā pārsvarā pasūtījuši jaunieši līdz 25 gadu vecumam, tad biļetes uz kultūras pasākumiem pirktas diezgan vienmērīgi visās vecuma grupās. ES kopumā internetā biļetes uz kultūras pasākumiem pērn iegādājušies 25%, un tas ir mazāk nekā straumēšanas platformās pasūtītās filma vai mūzika.
Vēl viena īpatnība, kas parādās gan ES kopējos, gan Latvijas datos, ir, ka internets pērn aktīvi ir izmantots arī tam, lai kaut ko, sākot no precēm un beidzot ar viesu māju pakalpojumiem, iegādātos nevis no uzņēmumiem, bet gan no citām privātpersonām. Tostarp Latvijā pērn preces no citām privātpersonām iegādājušies 25% interneta lietotāju. Tas liek domāt, ka interneta tirdzniecības pavērtās iespējas visai sekmīgi pērn izmantoja arī mājražotāji un amatnieki.
Iezīmējas arī problēmas
Vienlaikus, augot tirdzniecības apjomiem internetā, sarosījušies arī negodīgi darboņi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērn ir saņēmis vairāk nekā 800 sūdzību tieši par darījumiem, kuri notikuši attālināti.
Visbiežāk sūdzības saistītas ar to, ka nav piegādāta pasūtītā prece, bet arī nauda nav atdota, kā arī pārdevējs vairs neiesaistās komunikācijā ar pircēju.
Eksperti iesaka īpaši uzmanīgiem būt, ja internetā piedāvātā prece ir netipiski lēta. Tāpat ieteikums ir nepaļauties tikai uz reklāmas baneriem, it īpaši, ja tie pieejami tikai sociālo tīklu platformās, bet gan doties uz tirgotāja mājaslapu un papētīt to sīkāk.
Savukārt cita problēma, augot attālinātās tirdzniecības apjomiem, skar ne tikai Latviju, bet arī citus salīdzinoši mazus tirgus, kurus iespējams apkalpot no citām valstīm. Liels bija daudzu pārsteigums, ieraugot statistikas datus par mazumtirdzniecību Latvijā pagājušajā gadā – proti, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indekss, kurš raksturo izmaiņas tirdzniecībā pa pastu vai internetā pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir nevis audzis, kā to loģiski pandēmijas apstākļos varētu gaidīt, bet gan samazinājies.
Atbilde ir meklējama tajā, kur ir reģistrēti interneta veikali, kuros pašlaik iepērkamies. Pat dodoties uz labi zināma veikala, kurš atrodas tepat netālā tirdzniecības centrā, mājaslapu, kura pat visbiežāk ir labā latviešu valodā, vienā mirklī nākas saprast, ka pirkums tiek noformēts ar uzņēmumu, kurš ir reģistrēts Igaunijā, Polijā vai Vācijā. Te ir jāatceras, ka daudzi tirgotāji ietilpst starptautiskās grupās un Latvijas meitas uzņēmums apsaimnieko tikai fiziskos veikalus un algo vietējos pārdevējus.
Taču interneta veikali netiek veidoti katrā valstī un pārsvarā gadījumu tāds ir viens visai grupai un atrodas turpat, kur ir reģistrēts mātes uzņēmums.
Lieki piebilst, ka, augot tirdzniecības apjomiem internetā, tas nekādi neatspoguļojas šādu Latvijas uzņēmumu darbības rādītājos un arī Latvijā nomaksātajos nodokļos.
Tad, kad tiks atcelti pulcēšanās ierobežojumi, cilvēki noteikti atgriezīsies arī veikalos. Tomēr tirdzniecība internetā savas pozīcijas ir krietni nostiprinājusi un visdrīzāk tās nezaudēs arī tad, kad situācija normalizēsies. Tādēļ ar šo fenomenu, kurš tik uzskatāmi parādījās datos par tirdzniecību pa pastu vai internetā pērn, būtu jārēķinās arī valsts pārstāvjiem, piemēram, plānojot, cik daudz nodokļos var iekasēt no Latvijas tirdzniecības uzņēmumiem.
