Pirms divām nedēļām, 10. novembrī, ministri vienojās, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuru apgrozījums salīdzinājumā ar pēdējiem trim mēnešiem krities par 20%. Taču pagājušajā nedēļā latiņu pacēla līdz 50%. Vairāki uzņēmumi, kas bija cerējuši uz šo pabalstu, pauda sašutumu par izmaiņām.
Tagad koalīcijas partijas līdz ar ieceri par striktākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai lēma atgriezties pie zemāka sliekšņa – 20%. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) skaidroja, ka, redzot Covid-19 izplatību un stingrāku nosacījumu nepieciešamību, politiķi vienojās par plašāku atbalstu ekonomikai.
Nolemts apgrozāmo līdzekļu subsīdijas programmā atteikties no nozaru ierobežojuma un samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju no pašreizējiem 50% apgrozījuma kritumam līdz 20%. Dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem samazinājušies vismaz par 20%.
Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem no pašreizējiem 330 eiro līdz 400 eiro.
“Rīt mēs valdībā pielemsim: ja uzņēmumam ir 20% samazinājums apgrozījumā jebkurā jomā, jebkur Latvijā strādājošam, tad šim uzņēmumam būtu pieejamas ne tikai subsidētās darbavietas, bet arī kā opcija – dīkstāves pabalsti. Iespējams, ka viens uzņēmums varētu izmantot gan viena, gan otra veida atbalstu atkarībā no profila un tā, kādā veidā to krīze ir skārusi. Mēs ļoti nopietni uztveram to, ka, lai apkarotu “Covid” un gūtu sabiedrības kopējo atbalstu, ir ļoti svarīgi, ka mēs kā valdība atrodam veidus, kā palīdzēt cilvēkiem cauri šiem grūtajiem laikiem. Tas ir tas, ko mēs izlēmām – vēl vairāk paplašināt šo programmu," sacīja Kariņš.
Tikmēr Nacionālā apvienība rosināja Covid-19 skartajām ģimenēm ar bērniem nodrošināt "beznosacījumu pabalstu", pastāstīja Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība). Tomēr vienošanās nav panākta un diskusijas turpināšot otrdien valdības sēdē.
Koalīcija pirmdien, 30. novembrī, nediskutēja par jauniem ierobežojumiem: par tiem rīt lems krīzes padome un valdība. Taču esot vienprātība, ka stingrākiem ierobežojumiem ir jāiet kopsolī ar plašāku atbalstu. Premjers uzsvēra, ka politiķi ir vienoti mērķī samazināt saslimstību, tomēr atzina trūkumus valdības saziņā ar sabiedrību, atsevišķiem ministriem paužot atšķirīgus personiskos viedokļus par pieņemtajiem lēmumiem.
Tāpat premjers aicināja ministrus izvērtēt publiski teikto, jo tas tiek rūpīgi pierakstīts un atkārtots. "Dziļas plaisas mums faktiski nav. Mums faktiski jāpiedomā – kad runājam, tad pārstāvam savu amatu un valdību kopumā,” piebilda Kariņš.
Nepieciešamību stiprināt vienotu komunikāciju uzsvēra arī veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”): “Šīs atšķirības komunikācijā ir bijušas ne tik daudz par ekspertu epidemioloģiskajiem ieteikumiem, kur patiešām ir jāuzteic kolēģi, kas varbūt ar lielāku vai mazāku patikšanu, bet ir respektējuši un dzirdējuši, ko eksperti saka, un ir ieklausījušies. Bet šie dažādie viedokļi arī publiski ir radušies tādēļ, ka mums ilgāku laiku ir bijusi neskaidrība, kā to kompensē un kā kontrolē. Ja mēs paliekam uz kopīga viļņa par to, ka dāsnāka, uz cilvēka vajadzībām vairāk vērsta finansiālā atbalsta sistēma ir iespējama, tas, manuprāt, ir labākais šo dažādo viedokļu izskaušanas mehānisms. Tad mums vēl paliek jautājums, par ko būtu nepārprotami jāgūst skaidrība, – par kontroli, jo tāda neskaidrība par to, kā visi pieņemtie lēmumi tiek kontrolēti un ierobežojumi uzraudzīti... tas ir tāds dažādu viedokļu objekts. Bet es neredzu pamatu, kādēļ lai valdība turpmāk nevarētu paust konsekventu, vienotu un skaidru vēstījumu."
KONTEKSTS:
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rosināja pagarināt ārkārtas situāciju līdz 11. janvārim. Pašlaik ārkārtējā situācija ir izsludināta no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, un situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
