Tā esot galvenokārt daudzdzīvokļu māju īpašnieku nauda, kuru RNP tikai turējis, tāpēc uzņēmums pats uzskata, ka klientiem būs tiesības uz valsts garantēto atlīdzību izmaksu, jo nevienam summa nepārsniedz 100 tūkstošus eiro. Tomēr
šobrīd nav skaidrs, vai RNP patiešām ir izdarījis visu, lai nodrošinātos pret klientu naudas pazaudēšanu.
Nu jau maksātnespējīgajā “PNB bankā” naudu turējuši arī vairāki Rīgas pašvaldības uzņēmumi. Rīgas domes Īpašuma departamentā, kas pārrauga kapitālsabiedrības, “De facto” informēja, ka “Rīgas pilsētbūvniekam” “PNB bankas” kontos bija 5945 eiro, “Rīgas centrāltirgum” 48,5 tūkstoši, bet “Rīgas namu pārvaldniekam” – 6,07 miljoni eiro.
Rīgas domei RNP pauda viedokli, ka tā patiesībā nav uzņēmuma, bet ir gan dzīvojamo māju īpašnieku nauda, tāpēc būtu atzīstamas viņu tiesības uz valsts garantēto atlīdzības izmaksu – līdz 100 tūkstošiem eiro katram. Runa ir par 2476 klientiem.
To pašu RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs apgalvo arī sarunā ar “De facto”: “Tā ir pilnīgi noteikti dzīvokļu īpašnieku nauda, ko dzīvokļu īpašnieki skaita iekšā bankā. Tā kā bankai nav citas opcijas... Jebkurā gadījumā RNP ir kā pilnvarotā persona, kura saņem no dzīvokļu īpašniekiem naudu un pārskaita to pakalpojuma sniedzējam. Un ir visa pilnīga detalizācija sniegta FKTK par katru klientu, par katru šīs naudas patieso īpašnieku un par katras naudas apjomu. Tā ka jāgaida viņu lēmums. (..) Mums viss ir skaidrs. Tālāk ir faktiski valsts lēmums par to, kā pusē viņi nostājas: iedzīvotāju pusē vai banku pusē kā parasti. Tā ka te jautājums politisks.”
Par finansēm atbildīgais RNP valdes loceklis Ivo Lecis, kurš iepriekš ir bijis arī valdes priekšsēdētājs, interviju klātienē atteica. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) viņiem solījusi atbildi septembra beigās, tāpēc plašākus komentārus uzņēmuma klientiem un visai sabiedrībai RNP varēšot sniegt oktobrī.
Tikmēr FKTK uzsver, ka par konkrētiem banku klientiem viņi runāt nedrīkstot. Tomēr komisijā piekrīt paskaidrot, ko īsti paredz likums gadījumos, kad maksātnespējīgas bankas noguldītājs pārvaldījis savu klientu naudu.
“Ja noguldītājs plāno tieši veikt tādu funkciju – pārvaldīt trešo personu līdzekļus, tam noguldītājam vajag noslēgt attiecīgo līgumu ar banku, atklāt visu informāciju, nodrošināt, ka tās trešās personas, kuru naudu tas pārvaldīs, ir identificētas bankā, un bankai ir noteikti jānodrošina funkcija, ka visas šīs trešās personas tiek uzskaitītas atsevišķi,” skaidro FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
“Ja noguldītājs neveica šo darbību, teikšu tā – neizpildīja pienācīgi savus pienākumus, bankā attiecīgi nenoslēdza pareizu līgumu, neizdarīja visas tās darbības, kas ir nepieciešamas, tad šis noguldītājs tiek uzskatīts kā viens, un viņš saņem 100 tūkstošus eiro tikai. Jo vairāk neko nevar izdarīt. Tā ir likuma prasība,” uzsver FKTK pārstāve.
Klientiem bija jābūt identificētiem pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas – tātad līdz augusta vidum. Vai RNP ar “PNB banku” tobrīd bija noslēdzis šādus līgumus, uzņēmums atbildēt atsakās. Jebkurā gadījumā prasīt šo naudu kā garantēto atlīdzību varētu tikai paši RNP klienti, jo to izmaksā uz personas norādīto bankas kontu. Arī tas izriet no FKTK pārstāves Ļebedevas teorētiskā skaidrojuma: “Manā skatījumā tieši pārvaldītājam ir pienākums informēt, vai [klientiem pēc garantētās atlīdzības] ir jāiet vai ne. Jo pārvaldītājs zina, ko viņš darīja, kā viņš formēja savus darījumus un darījumus ar klienta līdzekļiem. Un tad šim pārvaldītājam arī vajag ļoti skaidri sniegt informāciju saviem klientiem, kas viņiem jādara. Bet principā pārvaldītājs šajā gadījumā ir atbildīgs par to naudu, ko viņam uzticēja viņa klienti.”
Praksē šobrīd gan ir tā, ka RNP nav sniedzis nekādu informāciju saviem klientiem – daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, kuru nauda bijusi ieguldīta “PNB bankas” kontā.
To apstiprina arī uzņēmuma vadītājs Gontarevs: “Šobrīd tas nav jādara, jo mēs esam kā viņu pilnvarotā persona. Mēs rīkojamies ar viņu naudu. Pēc likuma. (..) Nav iestājušās nekāda veida sekas. Nu priekš kam tracināt tautu uz šo brīdi? Nu, tad kad būs tās negatīvās sekas, tad skatīsimies, uz ko tās attiecas un kā tās mazināt, lai cilvēki ciestu pēc iespējas mazāk. Bet šobrīd gala lēmuma nav.”
Gan iepriekš medijiem, gan arī tagad rakstiskā atbildē “De facto” RNP minēja labākajā gadījumā neprecīzu apgalvojumu, ka “PNB bankā” esošo klientu naudas līdzekļu “kopējais apmērs nepārsniedz garantētās noguldījumu atlīdzības robežas”.
Lai gan seši miljoni ir krietni vairāk nekā 100 tūkstoši, Gontarevs te nekādu problēmu nesaredz: “Nepatiesu informāciju mēs neesam snieguši nevienā brīdī par šo jautājumu. Nevienā brīdī. Ne par šo, ne par citiem jautājumiem. No tās ziņas tur nav nevienas nepatiesības vai nevienu melu tur nav šajā ziņā.”
RNP kapitāldaļu turētājs ir Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (Neatkarīgo deputātu frakcija). Uzņēmuma valdes atbildību viņš šobrīd izvērtēt neplāno: “Ne RNP, ne Rīgas pašvaldība neadministrē tādu jomu kā banku sfēra. To administrē valsts, un tas ir tiesiskās paļāvības princips, ka mēs uzticamies valstij, ka valsts šai sfērā nodrošina kārtību. Es nezinu, varbūt ir kāds saraksts, kurām bankām nedrīkst uzticēties. Tad lai valsts publicē to sarakstu, un mēs attiecīgi rīkosimies.”
Arī Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") vēlas sagaidīt FKTK skaidrojumu, taču RNP valdi aizstāvēt nesteidz: “Protams, ka par “PNB banku” izskanēja informācija... Tā informācija skan par viņiem, viņi nebija aizliegta banka, bet nu... Šis ir lēmums, par ko kapitālsabiedrībai vajadzētu, protams, šobrīd atbildēt.”
Ja izrādīsies, ka RNP klienti naudu no Noguldījumu garantiju fonda saņemt nevar, uzņēmumam būs jāstājas “PNB bankas” kreditoru rindā.
Savukārt vairāk nekā diviem tūkstošiem rīdzinieku no daudzdzīvokļu namiem var nākties par savas naudas atgūšanu tiesāties ar apsaimniekotāju.
KONTEKSTS:
Šā gada 15. augustā lemts apturēt "PNB bankas" (iepriekš "Norvik banka") darbību. Bankā kopš 2017. gada beigām konstatēti kapitāla pietiekamības prasību pārkāpumi. Bankai bija pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi.
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka vēl 11. jūlijā Eiropas Centrālā banka (ECB) izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13. augustam. Jaunie bankas investori lūdza vēl laiku, tomēr viņiem to vairs nedeva. Ievērojami atšķīries ECB un "PNB bankas" viedoklis par bankas aktīvu vērtību. ECB aprēķini arī noveduši pie slēdziena, ka "PNB banka" nonākusi finanšu grūtībās.
Savukārt 12. septembrī tiesa atzina "PNB banku" par maksātnespējīgu.
