Ātrās brīdināšanas sistēma
Francija šobrīd cenšas sadzīt pēdas teju 800 kilogramiem liellopu gaļas no skandālā iesaistītās Polijas kautuves. Tie nonāca deviņos uzņēmumos, taču varas iestādes paļaujas uz to, ka produktu izsekošanas ķēde valstī darbojas labi.
Salīdzinot ar to, Baltijas valstīs nonāca samērā neliels šādas gaļas apjoms. Divos uzņēmumos Igaunijā un divos – Lietuvā. Saņemot informāciju no Ātrās brīdināšanas sistēmas, tālākā apritē tā netika un uzņēmumiem uzdots šo gaļu iznīcināt.
Ātrās brīdināšanas sistēmā ir iekļautas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un tās mērķis ir nodrošināt ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, kā arī aizsargāt patērētājus no potenciāla nedrošas pārtikas riska.
“Šādas kriminālās aktivitātes notiek visu laiku. Atceramies ar pesticīdiem saindēto olu skandālu, zirgu gaļas skandālu. Noziegumi tika un tiks pastrādāti. Mums ir rīki, lai tos novērstu. Tagad mēs analizēsim Polijas oficiālās sistēmas trūkumus un piedāvāsim idejas, kā šīs lietas regulēt stingrāk,” norāda ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.
Iedragāta uzticība
Polija ir viens no lielākajiem gaļas ražotājiem Eiropā un lielāko saražotās gaļas daļu sagatavo tieši eksportam. Taču ticību tai tagad zaudējuši ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī Eiropas partneri.
“Es šonedēļ biju Briselē, runāju ar visu dalībvalstu veterinārajiem dienestiem, arī Eiropas Komisiju. Es centos pārliecināt tos, ka mūsu gaļā ir droša un ka tas bijis tikai individuāls gadījums. Daudzas dalībvalstis vēlējušās izslēgt mūsu liellopu gaļas importu no saviem tirgiem,” norāda Polijas Veterinārā dienesta vadītājs Pavels Ņemčuks.
Amatpersonas uzsver, ka visus, kas vainojami šajā situācijā, bargi sodīs. “Vienalga, vai tas bija lopkautuves īpašnieks, strādnieks, fermeris vai šoferis, viņi visi tiks sodīti. Es par to parūpēšos,” sola Polijas lauksaimniecības ministrs Jans Kšištofs Ardanovskis.
Pēc skandalozā sižeta Polijas veterinārais dienests pastiprinājis pārbaudes visās lopkautuvēs valstī. Tiek ziņots, ka dienests pieņems darbā vairāk inspektoru un kautuvēs ierīkos diennakts videonovērošanas kameras. Lai ieviestu šīs izmaiņas, nākamo trīs gadu laikā Polija tērēs gandrīz 30 miljonus eiro.
