Jaunā konservatīvā partija rosina turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2026. gada sākumam, bet valdībai līdz nākamā gada jūlijam iesniegt Saeimā likumprojektus, kas paredzētu vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nodokļa. Partija uzsver – nekustamā īpašuma nodokļa slogs jau tagad ir lielākais Baltijā un grūti samaksājams daudziem Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem.
“Es redzu, ka lielākā daļa politiskās elites vēlas celt nodokli. Tāpēc man jādomā, ko darīt, ja pie varas nāks tie, kas grib celt nodokli. Es salieku riskus un atliekam uz lielāku termiņu,” pauda Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija).
Līdzīgu priekšlikumu iesaldēt kadastrālās vērtības, bet tikai uz trīs gadiem, sagatavojusi opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība. “Protams, pirmajam mājoklim pieaug, bet, ja redzam, ka nodoklis pieaugs ražotājiem, kādas būs sekas,” sacīja Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība).
Finanšu ministrija, uzzinot pārrēķinātās kadastrālās vērtības, sākusi strādāt pie saviem nodokļa izmaiņu priekšlikumiem un patlaban apsver domu mazināt nodokļa likmi.
Bet Tieslietu ministrija plāno valdībai iesniegt likumprojektu par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Tas būtu vērsts uz garantētām iedzīvotāju tiesībām uz primāro mājokli. Lielāka skaidrība par to, kādu ceļu valdība varētu iet, varētu būt nākamajā nedēļā.
Politiķi jau kādu laiku diskutē, kā risināt nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.
“Sabiedrība būtu pelnījusi nopietnu piedāvājumu par NĪN, kad jautājums par vērtībām tiek publiskots. Ar skaidru redzējumu, kāds būs nodoklis, kādas atlaides. Ir jānosaka, cik straujš var būt nodokļa kāpums,” norādīja “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
“Mēs esam gatavi kārtību pārskatīt. Mums ir priekšlikums mājokļa nodokli vērtēt mazāk atkarīgu no kadastrālās vērtības,” atklāja Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Iepriekš premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādījis – lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, nekustamā īpašuma nodokļa likmes ir jāsamazina. Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa likmes tikšot pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.
KONTEKSTS:
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū uz 2019. gada 1. jūliju.
Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tādējādi novērsts nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums tuvākajos gados, bet 2022. gada sākumā lielākajai daļai īpašumu Latvijā pieaugtu kadastrālā vērtība. Visstraujāk vērtība augs lauksaimniecības zemei un dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā. Tas nozīmē, ka vairākas reizes var pieaugt arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).
JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedāvāja atbrīvot no mājokļa nodokļa lielāko daļu mājokļu, primārajam mājoklim nosakot 100 000 eiro neapliekamo minimumu ēkām. Priekšlikums ļautu nodokli nemaksāt apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju – privātpersonu.
