"Šodien šo jautājumu pēc mana lūguma premjers nevirzīja valdības sēdes dienas kārtībā, jo šobrīd attiecībā uz "Liepājas metalurga" maksātnespējas procesu ir izveidojusies situācija, kurā esam noslēguma fāzē attiecībā uz jauna investora meklējumu. Viens no investoriem ir lūdzis dažu nedēļu pagarinājumu, lai nokārtotu savas attiecības ar bankām," teica ministrs.
Viņš norādīja, ka valdība iepriekš gala lēmumu par investora meklēšanas procesa pārtraukšanu bija plānojusi pieņemt pērn 20. decembrī, taču tagad šī jautājuma skatīšana potenciālā investora lūguma dēļ atlikta.
"Tad arī valdība pieņems gala lēmumu par pāreju uz jaunu fāzi. Par to, ja netiks panākta vienošanās ar jauno investoru, mēs pārejam fāzē, ka šie aktīvi vienkārši tiek pārdoti pa daļām," skaidroja ekonomikas ministrs.
Tādā gadījumā uzņēmums jau varētu tikt realizēts pa daļām. Konsultāciju kompānijas “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, kurš vēl pirms dažiem gadiem kopā ar administratoru Haraldu Velmeru uzņēmumam kā investoru piesaistīja Ukrainas “KVV Group”, tagad atzīst – ražojot armatūru, pelnīt nevarēs.
„Es domāju, ka šī ir industrija, kas pārceļas uz Āziju, Indiju un Turciju. Tur ir citas vides prasības, cita izmaksu struktūra un citi faktori, kas to sekmē. Līdz ar to ir jautājums – vai Eiropā metalurģijai ir gaišā nākotne? Visdrīzāk, ka ir pamatoti mākoņi par to visu,” pauda Krastiņš.
Latvijā samazinās metāllūžņu daudzums, turklāt ražošanu sadārdzina enerģijas izmaksas. Vienīgā iespēja būtu pašas ražotnes modernizācija, kas ļautu ražot produktus ar augstāku vērtību. Taču izaicinājumi būs ar darbinieku piesaisti.
Nodarbinātības valsts aģentūra Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane norādīja, ka „cilvēki jau nekur nesēž un negaida uzaicinājumu, viņi strādā”.
„Ja piedāvājums būs interesants un pievilcīgs un galvenais tāds, kuram var uzticēties, varbūt būs kādi, kuri atgriezīsies. Bet, zinot iepriekšējo pieredzi, var saprast cilvēku šaubas. Katrs padomās – vai to darbavietu, kurā viņš ir, viņš ir gatavs zaudēt, jo iespējams, nebūs kur atgriezties,” sacīja Baumane.
Vienlaikus eksperti norāda – pat, ja „Liepājas metalurgs” ražošanu neatjaunos, tā teritorijā ātri varētu attīstīt sekmīgu industriālo parku. Šobrīd par darbības paplašināšanu Liepājā paziņojušas daudzas Skandināvijas metālapstrādes kompānijas.
Jau ziņots, ka “Liepājas metalurga” ražotni 2014.gada rudenī pēc uzņēmuma pirmās maksātnespējas veiktās mantas izpārdošanas par 107 miljoniem eiro nopirka "KVV Group". Pirkuma līgums paredzēja samaksu pa daļām. Taču 2015.gada nogalē arī KVV radās grūtības ar naudas plūsmu un tas nevarēja veikt tālākos maksājumus par ražotnes pirkšanu. 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
Pēc atkārtotas metalurģijas uzņēmuma maksātnespējas tika uzsākti jauni investora meklējumi. Maija beigās atbildīgā Privatizācijas aģentūras paziņoja, ka interesi par maksātnespējīgās akciju sabiedrības aktīviem izrādījuši seši potenciālie investori. Vēstīts, ka metalurga jaunais saimnieks varētu kļūt zināms līdz oktobra beigām.
Ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, iepriekš vēstīja, ka ražotnes pircējs varētu būt Krievijas izcelsmes miljonārs Igors Šamiss, kurš bija viens no pretendentiem sarunās par metalurga iegādi pirms četriem gadiem. Lai arī iepriekš uzņēmējs izrādīja interesi testēt metāla kausēšanas krāsni, viņš no šīs ieceres pēcāk atteicās.
"KVV Liepājas metalurga" pārdošanas darījumu bija plānots pabeigt līdz pagājušā gada beigām, taču tas arvien nav noticis. Decembra otrajā pusē ekonomikas ministrs izteicās, ka maksātnespējīgās akciju sabiedrības potenciālo investoru piedāvātie darījuma nosacījumi nav pieņemami uzņēmuma kreditoriem, kuru vidū ir Latvijas valsts. Pēc Ašeradena iepriekš teiktā, pastāv liela varbūtība, ka metalurgu nāksies izpārdot pa daļām un ražošanu tas vairs neatsāks.
