Kariņš norādīja uz ļoti atšķirīgiem siltumapgādes tarifiem dažādās Latvijas pašvaldībās: "Es esmu arī pats redzējis tabulās – no 50 līdz 300 eiro. Šie tarifi ir ļoti atšķirīgi."
Viņaprāt, būs jāievieš cenu griesti. Kariņš skaidroja – ja ražotājiem nāktos pārdot patērētājiem siltumenerģiju zem pašizmaksas, tad valdība segtu starpību starp cenu griestiem un faktiskajām izmaksām.
"Jautājums – kur tos griestus pareizi novilkt. Tas viss, protams, prasa visas sabiedrības naudu," sacīja politiķis.
Aprēķinu par cenu griestiem valdības vadītājs gaida no Ekonomikas ministrijas. "Redzot to, mēs sapratīsim, par kādu naudas summu varētu būt runa.
Jo šī diemžēl būs aizņemta nauda. Šis vairs nebūs no budžeta pārpildes.
Jālīdzsvaro mūsu kopīgās intereses, ka cilvēki nekrīt izmisumā un ka mēs spēsim to naudu nākotnē atdot, un neuzliekam savai sabiedrībai pārāk lielu slodzi nākotnē," sacīja Kariņš.
Tā kā Latvijā pašlaik ir spēcīgs eksporta sektors, tas dod iespēju valdībai aizņemties vairāk. Turklāt, augot iekšzemes kopproduktam (IKP), ārējais valsts parāds pret IKP ir samazinājies līdz 43%, norādīja premjers.
Vienlaikus premjers piebilda: "Mēs nevarēsim ar valdības lēmumu atņemt visas Krievijas kara sāpes, kas Latvijā ir. Tāds kara nodoklis, ko mēs maksājam, – ukraiņi ar dzīvībām, mēs ar naudu."
Savukārt attiecībā uz Latvijai pieejamo dabasgāzes apjomu Kariņš norādīja, ka kopējais pieejamais apjoms pašlaik ir lielāks, nekā minimāli vajadzīgs: apkures sezonas patēriņš ir 6,9 teravatstundas, bet krātuvē ir 7,1–7,2 teravatstundas. "Par to mani informēja "Latvenergo", un viņi turpina iepirkt gāzi. Valdība atpirka pusi no valsts rezervēm, lai viņiem atbrīvojas nauda, par ko viņi turpina iepirkt gāzi," sacīja premjers.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
