Koalīciju veidojošajām partijām vienojoties par apkures sadārdzinājuma daļējām kompensācijām iedzīvotājiem, kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 miljoniem eiro līdz 430 miljoniem eiro. Kariņš pieļāva, ka valsts atbalsts varētu vēl pieaugt.
"Atļauties mēs to varam, un mums faktiski izvēles nav. Krievijas brutālais karš Ukrainā izraisa brutālas sekas pašā Ukrainā, pārējā pasaulē tā ir cenu inflācija, īpaši attiecībā uz energoresursiem," sacīja Kariņš.
Viņš arī norādīja, ka viens no inflācijas blakus efektiem ir lielāki valsts budžeta ieņēmumi, ko varēs pārdalīt iedzīvotāju atbalstam.
"Paredzu, ka atbalsts vēl mums kopumā pieaugs. (..) Kad būsim līdz galam izlēmuši par atbalstu mājsaimniecībām, ir jāskatās, kā varam aplīdzēt mūsu uzņēmumiem uzturēt savu konkurētspēju," teica premjers.
Taujāts par atbalstu slimnīcām energocenu krīzē, politiķis pauda: "Mums ir ļoti daudz kategoriju. Sistēmiski izejam visam cauri un skatāmies, kur un kā mums vislabāk būtu palīdzēt."
Savukārt attiecībā uz inflācijas kāpuma piebremzēšanu premjers nesteidza piesaukt iespēju mazināt kādu nodokļu likmes.
Tikmēr par dabasgāzes pietiekamību tuvākai sezonai viņš norādīja uz Ekonomikas ministrijas un "Conexus" informāciju par jau piegādāto gāzi un līgumiem vēl jaunām piegādēm – plānotās gāzes esot pietiekami visai apkures sezonai. "Protams, vēl ir ļoti daudz mainīgo, jo notiek karš Ukrainā. Piegādes, kas vēl nav ieradušās, tām vēl ir jāierodas. Bet visas indikācijas šobrīd ir, varētu teikt, optimistiskas," sacīja Kariņš.
Taču, ja būs dabasgāzes trūkums, tad tas būšot jūtams ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. "Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai. Bet mums ir jābūt ar atvērtām acīm," pauda politiķis.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Par malku un konskes briketēm iepriekš atsevišķs atbalsts nebija plānots, līdz EM pagājušajā nedēļā paziņoja, ka rosinās sniegt valsts atbalstu arī šī kurināmā sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai.
EM plāno, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai. Latvijas Radio aptaujātie eksperti gan uzsvēra, ka malkas tirgū plaukst un zeļ ēnu ekonomika un lielākoties pirkumi notiek skaidrā naudā, bez čeka.
EM sagatavoto likumprojektu valdība skatīs sēdē otrdien, 9. augustā.
