“Galvenā tēma, par ko mēs visi šodien runājām, bija par straujo energocenu kāpumu, kas notiek visā pasaulē, un, protams, arī Latvijā tas ietekmē mūsu valsts iedzīvotājus,” pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Kariņš.
Viņš norādīja, ka līdz šim valdība ir pieņēmusi piecus atbalsta veidus kopumā 200 miljonu eiro apmērā. Taču esot nācies secināt, ka energoresursu cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Līdz ar to ar esošajiem pabalstiem pašlaik nav pietiekami.
“Esam vienisprātis, ka jāatrod [veids], kā paplašināt jau esošo atbalsta loku atbilstošāk situācijai,” sacīja premjers.
Viņš gan atzina, ka pirmdien, 17. janvārī, politiķi vēl nav nonākuši pie risinājuma. Tāpēc solīja šonedēļ turpināt darbu, lai vienotos, kādā veidā atslogot iedzīvotājus no cenu kāpumu.
Vienlaikus Kariņš norādīja, ka pašlaik visā pasaulē vērojama šāda krīze, bet Latvijai jāsāk pārdomāt to, kādu enerģiju mēs patērējam. “Ilgtermiņā mums kā sabiedrībai būs jāiet uz citiem energoavotiem. Mēs redzam, kā Krievija šobrīd klaji manipulē gāzes piegādes, līdz ar to gāzes un elektrības cenas visā Eiropā. Un mums jāskatās, kā mēs varētu samazināt savu atkarību no šī fosilā kurināmā. Protams, tā ir pāreja, kas prasīs vairākus gadus,” sacīja valdības vadītājs.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) sacīja, ka ministrija piedāvājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, gāzei, apkurei un vietējiem kurināmajiem resursiem. Tāpat piedāvāts noteikt maksimālo likmi gāzei centralizētai siltumenerģijai, pēc kuras sasniegšanas palīgā rēķinu nomaksai nāktu valsts, kompensējot komersantiem pieaugušo cenu.
PVN likmes samazināšanu gan neatbalsta partija “Attīstībai/Par!”. To pārstāvošais Saeimas deputāts Juris Pūce skaidroja, ka atbalsta tikai ilgtermiņa risinājumus, bet ne nodokļa samazinājumu īstermiņā – uz četriem mēnešiem. “Mums ir stingra pretnostāja pret to, ka pievienots vērtības nodoklis tiktu samazināts dabasgāzei. Fosilā kurināmā patēriņa samazināšana ir viens no Latvijas ilgtermiņa mērķiem, par ko šī pati valdība pieņēmusi lēmumu, ka to atbalsta.
Un papildu stimula došana dabasgāzes patēriņam nav atbilstošs šīs pašas valdības politikai un Latvijas ilgtermiņa interesēm,” skaidroja politiķis.
Pūce piebilda, ka cer šīs nedēļas laikā koalīcijā nonākt līdz konkrētiem piedāvājumiem. Arī premjers norādīja, ka daudzie piedāvājumi vēl ir jāizvērtē un jāvienojas.
Arī Labklājības ministrija piedāvā vairākus risinājumus, lai atbalstītu mājsaimniecības. Ministrija piedāvā sniegt vienreizēju 100 eiro atbalstu iedzīvotājiem ar invaliditāti un pensiju saņēmējiem. Kopumā tas attiektos uz 554 000 iedzīvotājiem un izmaksātu 57 miljonus eiro, pastāstīja ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).
Tāpat ministrija rosina līdz gada beigām valstij uzņemties pusi no mājokļa pabalsta izmaksas segšanas. Piedāvā arī paplašināt mājsaimniecību loku, kas varētu saņemt šo pabalstu. Eglītis arī pauda atbalstu “Jaunās Vienotības” piedāvājumam par 50 eiro atbalstu ģimenēm par katru bērnu.
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat ir palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. Tāpat papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem šogad ir ģimenes valsts pabalsti, kam valsts budžetā papildus piešķirts 90 miljonu eiro liels finansējums.
