Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Tokija” atklāja, ka ēdināšanas uzņēmums “Tokyo City” maksā aplokšņu algas, nelegāli nodarbina ārvalstu studentus un pieļauj citus pārkāpumus pret darbiniekiem.
Raidījuma žurnāliste uzņēmumā nostrādāja kā trauku mazgātāja 747 stundas jeb aptuveni 10 stundas dienā. Šajā laikā viņa nopelnīja 1935 eiro. Oficiāli viņa saņēma 1603 eiro, bet aploksnē uzņēmums vēl samaksāja 331 eiro. Turklāt oficiāli netiek uzskaitītas ne visas virsstundas, ne nakts stundas, ne arī svētku dienas.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu policijas reida uzņēmums no prakses – daļu algas maksāt neoficiāli - ir atteicies. Aplokšņu algu vietā “Tokyo City” vadība nolēmusi maksāt darbiniekiem prēmijas, taču aizvien nemaksāja par virsstundām noteikto dubulto samaksu.
“Tokyo City” uzņēmuma vadība uz vairākkārtējiem raidījuma aicinājumiem skaidrot situāciju tā arī neatbildēja, bet, piemēram, pārstāvis, jurists Uldis Vrubļevskis sūdzējās Latvijas Televīzijas vadītājam Ivaram Beltem, ka viņu “jau atkal vajā [tāds un tāds žurnālists] no raidījuma “Aizliegtais paņēmiens”, lūdzu tikt galā ar saviem darbiniekiem.”
Tikmēr raidījums ziņoja – ja būs pierādīti pārkāpumi, uzņēmuma amatpersonām par aplokšņu algu var draudēt kriminālatbildība, bet īpašniekiem – ne. Arī slēgšana šādos gadījumos ir maz ticama.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka šādam soda veidam būtu jāpastāv un vajadzības gadījumā tas būtu jāpiemēro.
“Īpašniekiem jau, es domāju, vislielākais trieciens ir uzņēmuma slēgšana, un, šādiem gadījumiem atkārtojoties, es domāju, bez emocijām ir jābūt instrumentiem, lai aizslēgtu tādus uzņēmumus. Tā nav arī ražošana, kur ir ļoti lieli ieguldījumi, kur ir iekārtas, viss. Mēs nepaliksim neēduši, cits nāks vietā, kurš būs gatavs maksāt arī nodokļus,” raidījumam pauda Kučinskis.
Īpašniekiem gan par pārkāpumiem kriminālatbildība nedraud, un Finanšu ministrija arī neuzskata, ka tas būtu nepieciešams, jo uzņēmumu īpašnieku struktūra var būt atšķirīga, ir arī mazākumakcionāri, kuriem nereti ikdienas darbībā vispār nav gandrīz nekādas teikšanas, un viņus automātiski sodīt būtu pārlieku stingri.
Iesaka efektīvāku soda sistēmu kā konkurences jomā
Savukārt Konkurences padomē pieļauj, ka arī par pārkāpumiem nodokļu jomā varētu noteikt efektīvākus sodus, līdzīgi kā tas ir konkurences jomā.
Piemēram, ēdināšanas ķēdes “Gan Bei” gadījumā, kad uzņēmumu pieķēra vērienīgā nodokļu nemaksāšanā, līdz ar noslēgto vienošanos uzņēmums valsts budžetā ieskaitīja apmēram 1,3 miljonus eiro. Aptuveni 1 miljonu kā nenomaksātos nodokļus un vēl 300 000 kā soda naudu. Soda naudu noteica prokurors.
Savukārt Konkurences padome “Depo”, “Senukai” un uzņēmumam “Kurši” par pārkāpumiem noteica 5,8 miljonu eiro lielu. Turklāt sods noteikts bez tiesvedības, jo noteikumi ir ļoti skaidri – par konkrētiem pārkāpumiem paredzēti konkrēti sodi.
Konkurences padomē norāda, ka skaidrība un šādi soda naudu apjomi, kas var sasniegt pat 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma, ir ļoti efektīvi, un pieļauj, ka šādu soda sistēmu varētu pārņemt arī nodokļu jomā, turklāt no soda tik viegli neaiziet.
