Par enerģētikas jomu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots izstrādāt informatīvo ziņojumu ar risinājumiem, kā tieši Latvija varētu atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm, pēc koalīcijas sēdes sacīja partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce. Plānots, ka EM izstrādātos scenārijus vērtēšanai koalīcijā iesniegs jau nākamnedēļ.
Vienlaikus Pūce atzina, ka lēmums par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes "maksās" gan patērētājiem, gan valstij kopumā, tostarp būs jāmaina savus energoresursu lietošanas paradumus. "Tās nebūs nelielas neērtības. (..) Būs jāmaina sevi, taču tas jāizdara pietiekami racionāli, lai pēc iespējas maz ietekmētu mūsu ekonomiku un cilvēku dzīvi," sacīja deputāts.
Viņš atgādināja, ka uz Latviju, Lietuvu un Igauniju kopš aprīļa sākuma vairs neplūst gāze no Krievijas, kas pieprasījusi par tās gāzes piegādēm norēķināties tikai rubļos. Turklāt kaimiņvalsts Lietuva jau lēmusi pilnībā atteikties no Krievijas gāzes – Lietuvas gāzes pārvades sistēma kopš šā mēneša sākuma darbojas bez Krievijas gāzes importa.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") norādīja, ka, atsakoties no Krievijas dabasgāzes, būs jāmeklē alternatīvas. Cita starpā iespējams attīstīt vēja parkus, arī sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, teica ministrs, norādot, ka atbildīgajām valsts iestādēm jautājums par enerģētisko neatkarību ir jārisina kompleksi.
EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atzīmēja, ka sadarbībā ar Lietuvas valdību plānots nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes papildu piegādes no Klaipēdas termināļa. Vienlaikus tiks vērtētas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstības iespējas Latvijā, Igaunijā un Somijā. Premjers norādīja, ka šobrīd ir zināms par vienu sašķidrinātās gāzes projektu Igaunijā un viena vai diviem Latvijā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) patlaban atrodas vizītē ASV, kur tiekas ar potenciālajiem reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa investoriem. Pēc šīs vizītes arī varēs saprast, kādu ceļu iet enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, teica Ministru prezidents.
EM parlamentārā sekretāre atzina, ka tiek vērtēta arī šķeldas pieejamība un cenu pieaugums. Zemkopības ministrija tuvākajā laikā nāks klajā ar ziņojumu, kā nākamajā apkures sezonā risināt šķeldas pieejamību.
Indriksone klāstīja, ka EM topošajā informatīvajā ziņojumā arī rosinās – ja "Latvijas gāze" nespēs nodrošināt nepieciešamās dabasgāzes rezerves, tās vietā varētu stāties otrs lielākais dabasgāzes tirgotājs – valsts AS "Latvenergo", kas nodrošinātu mājsaimniecībām nepieciešamo dabasgāzes apjomu. Vēl arī "Latvenergo" jāapzina iespējas par kopīgu dabasgāzes iepirkumu ar uzņēmumiem, kas gāzi izmanto ražošanā.
