Kariņš atzina, ka lēmumu par medicīnā strādājošo atalgojuma celšanu pieņēma vēl iepriekšējā Saeima, līdz ar to šī izdevumu pozīcija ir iekļauta valsts 2019. gada budžeta projektā.
"Šā gada budžetā lielākais izaicinājums ir – vajadzības mums ir daudz lielākas nekā iespējas," sacīja premjers, komentējot jautājumu par iespēju palielināt pedagogu algas.
Pēc Ministru prezidenta sacītā, valsts budžeta projektā iekļautas tikai tās izdevumu pozīcijas, kuras atbalstījusi iepriekšējā Saeima un valdība. Šā gada valsts budžets būs par aptuveni pusmiljardu eiro lielāks nekā iepriekš, bet tik un tā visām vajadzībām naudas nepietiek.
No premjera teiktā noprotams, ka arī iekšlietām lūgtos 22 miljonus eiro šogad nevarēs piešķirt. "Ja tā ir papildu nauda, tad nauda kokos neaug," noteica Kariņš.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets.
Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2019.gada budžeta projektā iezīmējas 34 miljonu eiro iztrūkums. Šajos aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam. Taču ministri sēdē šonedēļ vienojās finanšu noziegumu apkarošanai piešķirt papildu 7,6 miljonus eiro, un tas jau tā apjomīgo robu budžetā palielinājis līdz 44,5 miljoniem eiro.
Jaunizveidotā Krišjāņa Kariņa valdība budžeta projektu Saeimai plāno iesniegt 8.martā. Ar Saeimas vadību panākta vienošanās, ka budžetu pirmajā lasījumā varētu izskatīt 20. martā, bet otrajā lasījumā to pieņemt 3. aprīlī.
