ĪSUMĀ:
- Premjers: mainīt OIK nolēma tagad, kad saprata visu sistēmas problēmu.
- Reformēt OIK nebūs vienkārši: ražotājiem ir līgumi un valdībai tiesiskā atbildība.
- Izmaiņas var panākt, vienojoties ar ražotājiem.
- Premjers: Turpināt maksāt līdz 2032.gadam nevar.
- Vai tas nav populisms – to rādīs darba grupas darba rezultāts.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Premjers atzina, ka tas nebūs vienkārši, jo ir tiesiskā atbildība atjaunojamās elektroenerģijas ražotāju priekšā, jo viņi ieguldīja miljonus, ieguva licences un noslēdza līgumus par elektrības pārdošanu par noteiktu cenu.
Taču viņš arī sacīja, ka nevar turpināt maksāt noteiktu paaugstinātu cenu ražotājiem līdz pat 2032.gadam, kā paredz daži līgumi.
To varētu mainīt “abpusēji vienojoties”, taču turpināt maksāt “nebūtu godīgi, tā nevarēs, lai kādi arī bija noteikumi pirms tam”.
Kad tieši varēs mainīt OIK sistēmu, būs jāsaprot darba grupai, par kuras izveidi lems valdība, un tas ir apjomīgs darbs. Vai tas nav priekšvēlēšanu populisms – to redzēsim, kad būs sagatavots darba grupas ziņojums, sacīja Kučinskis.
Viņš gan piebilda, ka valdība tieši vēlējās neatlikt šo jautājumu uz priekšvēlēšanu solījumiem, bet jau uzsākt darbu, un, “ja baidītos, nesāktu nevienu reformu; joprojām valdība gatava nepopulāriem lēmumiem”.
KONTEKSTS:
Lēmumu par augsta līmeņa darba grupas izveidi līdzšinējās OIK sistēmas reformai valdība varētu pieņemt nākamnedēļ. Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
