Valsts prezidents atzinīgi novērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto – lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas – slēgt nozares ģenerālvienošanās, informē Valsts prezidenta kancelejā.
Tomēr Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc prezidenta domām, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti.
Vējoņa ieskatā, mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.
"Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem.
Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus," norāda Vējonis.
Pēc viņa sacītā, nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā.
Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība.
Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.
"Likumdošanas procesā izteikto iebildumu par ticamiem satversmības riskiem ignorēšana nestiprina iedzīvotāju uzticēšanos Latvijai un likumiem, bet tieši pretēji – vājina tiesiskumu un pārliecību, ka visiem tiek piedāvāts taisnīgs un godīgs risinājums," norāda Valsts prezidents.
Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt 1.novembrī pieņemto Darba likuma grozījumu samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane paziņojumā medijiem norāda, ka Valsts prezidenta lēmums raisa neizpratni un nožēlu,
jo "vairāk nekā 30 tūkstošiem būvniecībā nodarbināto, kuri šobrīd saņem minimālo algu, ar ģenerālvienošanās noslēgšanu paredzētajā termiņā 2019.gada jūlijā neiegūs plānoto algas pieaugumu un sociālās garantijas".
"Gan darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas, gan Ministru kabinets ir sniedzis pārliecinošus argumentus par likumprojekta atbilstību Satversmei. Tā ir moderna un Eiropas valstīs izplatīta prakse normatīvisma mazināšanai un nozaru pašregulācijas veicināšanai. Diemžēl jāsaka, ka ar šādu Valsts prezidenta lēmumu aplokšņu algu maksātāji būvniecības nozarē ir guvuši uzvaru," sacīja Fromane.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība turpinās darbu pie tā, lai būvniecības ģenerālvienošanās galu galā tiktu noslēgta, skaidrojot tās nozīmi jaunievēlētās Saeimas deputātiem. Fromane ir pārliecināta – otrreizēji caurlūkojot likumprojektu Darba likuma grozījums, deputāti to atbalstīs.
KONTEKSTS
Pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām aizejošās 12.Saeimas pēdējā plenārsēdē 1.novembrī pieņemti Darba likuma grozījumi, kas paredz: gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt mazāk – nevis 100, bet gan 50% apmērā. Pret izmaiņām to apspriešanas gaitā iebilda tiesībsargs, Ārvalstu investoru padome Latvijā, LTRK, kas prognozēja, ka šī norma tiks apstrīdēta Satversmes tiesā.
Attiecīgos Darba likuma grozījumus lobēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība – būvnieki, kuri noslēguši ģenerālvienošanos.
