To intervijā Latvijas Radio otrdienas, 24.maija, rītā atzina aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs.
Viņš paskaidroja, ka īpašnieki vēlas saņemt nodokļu atvieglojumus, speciālas – samazinātas elektrības cenas, kā arī cita veida pretimnākšanu no valsts puses. Tomēr vairums no šiem punktiem ir nepieņemami, jo atkal paredz valsts palīdzību.
Loginovs atzina, ka nav zināms, vai uzņēmums kādreiz atsāks darbu. Tas ir atkarīgs gan no situācijas tirgū, kas esot nedaudz uzlabojusies, gan no esošajiem akcionāriem. Gadījumā, ja KVV neko nedarīs, lai izglābtu „Metalurgu”, tad maksātnespēja ir neizbēgama. Tas, cik ilgi šāda situācija saglabāsies, daļēji ir atkarīgs arī no kreditoriem, kuri var lemt, cik ilgi nogaidīt, līdz „Metalurgs” sāks maksāt savus parādus.
Loginovs gan norādīja, ka kreditori ir vairāki un parādi kļūst arvien lielāki. Pastāv gan varbūtība, ka jau tuvākajā laikā kāds no kreditoriem var iesniegt „Metalurga” maksātnespējas pieteikumu.
Pastāv arī neliela iespēja, ka uzņēmumu varētu pārņemt kāds cits īpašnieks un metalurģijas nozare no Latvijas nepazustu.
Vaicāts, vai valsts atgūs savu ieguldīto naudu „Metalurgā”, Loginovs atzina, ka ir risks daļu ieguldītās naudas zaudēt. Taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kā rīkosies pašreizējie uzņēmuma saimnieki un kāda būs situācija metalurģijas tirgū.
Loginovs skeptiski vērtēja pašreizējo „Metalurga” saimnieku gatavību tiesāties ar valsti, jo darījumā, kurā uzņēmumu pārņēma KVV, valsts nebija iesaistīta.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan iepriekš pauda, ka valsts interesēs būtu naudu „Metalurgā” vairs neieguldīt, jo nav pazīmju, ka tas atsāks darbību.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija strādāja pie iespējamajiem scenārijiem, kāda varētu būt Latvijas valdības rīcība attiecībā uz "KVV Liepājas metalurgs". Šos scenārijus skatīšanai valdībā plānots iesniegt otrdien. Līdz tam "KVV Liepājas metalurga" akcionāriem vēl bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus uzņēmuma restrukturizācijai.
"Gaidīsim, vai tomēr akcionāri reaģēs," iepriekš teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"), jo akcionāriem līdz 17.maijam vēl bija laiks "nopietna piedāvājuma iesniegšanai".
Tāpat vēstīts, ka pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Pašlaik atlikušais parāds valstij ir 60 miljoni eiro, norādīja Valsts kase.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Vēlāk Ukrainas investori paziņoja par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju, to skaidrojot ar augstajām elektroenerģijas izmaksām un slikto situāciju metāla nozares tirgū. Lai uzturētu iekārtas un apsargātu teritoriju, "Liepājas metalurgā" pagaidām saglabātas 145 darba vietas.
