Visbiežāk par labu jaunā mājokļa pirkšanai izšķiras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ģimenes ar bērniem un ienākumiem, kas pārsniedz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli.
Baņķieri novērojuši, ka cilvēki īpašumu iegādē kļuvuši piesardzīgāki. Interese esot, taču piesardzība saistīta ar karadarbību Ukrainā un energoresursu cenu kāpumu, norādīja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas īrēt mājokli, nevis pirkt, ir uzkrājuma trūkums pirmajai iemaksai, kā arī nevelēšanās piesaistīties vienai vietai, jo jauni cilvēki vēl nav izlēmuši par nākotnes dzīves plāniem. Arī karadarbība Ukrainā atstājusi ietekmi uz īres tirgu.
“No janvāra īres cenas Rīgā ir pieaugušas par 5–10%, sevišķi tas redzams martā un aprīlī. Sevišķi liels pieprasījums ir pēc īres dzīvokļiem, kuru paliek arvien mazāk. Daudzi [īrētāji] ir ar dzīvniekiem, un daudziem mūsu izīrētājiem tas nepatīk,” skaidroja “Latio” mājokļu tirdzniecības vadītāja Evija Dzenīte.
Eksperti atzina, ka inflācijas pieauguma dēļ grūti prognozēt, kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus, taču viens gan esot skaidrs – cenas augs.
Gašpuitis norādīja, ka cenu kāpums varētu bremzēt vēlmi mājsaimniecībām iegādāties jaunu īpašumu un uzņemties jaunas saistības.
“Šogad ir ļoti grūti kaut ko prognozēt, ja viss notiks, kā tagad. Cenas celsies, to ļoti ietekmē būvniecības izmaksas. Jaunajiem projektiem ceļas cenas un sērijveida projektiem arī,” pastāstīja Dzenīte.
Svarīgākie argumenti, kāpēc cilvēki izvēlas jaunbūves, ir garantija un ilgāks kalpošanas laiks, pārliecība, ka jaunie projekti ir labāki un komfortablāki par vecajiem, ka tajos tiek izmantoti kvalitatīvi būvmateriāli, kā arī tie visbiežāk ir energoefektīvāki, līdz ar to būs zemākas izmaksas par apkuri. Savukārt vecāku ēku galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām, ir zemākas cenas.
