Sola stingras prasības
Par ar 186 miljoniem eiro jāuzbūvē jauns tilts un stacija un jānorok esošais dzelzceļa uzbērums. Aprīļa beigās tiks izsludināts starptautisks iepirkuma konkurss uz šīs vērienīgās ieceres projektēšanu un būvēšanu, un kritēriji būs augsti. Piemēram, kompānijai jābūt vismaz 100 miljonu eiro apgrozījumam pēdējos trīs gados, kā arī pieredzei līdzvērtīgu projektu īstenošanā.
"Tas nozīmē, ka sarežģīti elektrificēti dzelzceļa mezgli, kuros nedrīkst būt pārtraukta satiksme un kas ir izbūvēti pilsētvidē. Tāpat tā ir pieredze jaunu tiltu projektēšanā un būvniecībā arī pilsētvidē, arī sarežģītos apstākļos. Tāpat tā ir pieredze multimodālu pasažieru transporta mezglu projektēšanā un apjomīgu ēku būvniecībā," prasības uzskaita “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris.
"Ne vienmēr vienam kandidātam visas šīs nepieciešamās kompetences un pieredzes būs. Tāpat mēs nevēlamies izslēgt arī vietējos uzņēmējus, kam varētu būt dažas no pieredzēm.
Līdz ar to šajā iepirkumā mēs nekādā veidā neierobežojam personu apvienību veidošanu.
Līdz ar to visiem pretendentiem ir iespēja atbilstoši savām labākajām iecerēm apvienoties grupās, lai piedalītos šajā konkursā," piebilst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis Dins Merirands.
Tie kuri atbildīs kritērijiem, novembrī tiks virzīti iepirkuma otrais kārtai, kurā būs jāiesniedz jau konkrēti projekta un būvdarbu piedāvājumi. Būvniecībai paredzētais laiks – vien pieci gadi, tādēļ īstenotāji centušies novērst iepirkuma procesa ievilkšanos.
"Ar iepirkuma dokumentāciju tiek strādāts kopā ar sadarbības partneriem, gan [Rīgas] domi, gan [Latvijas] Dzelzceļu. Tā kā ir plašas konsultācijas par to, kā minimizēt šos riskus. Bet, protams, ceram uz labāko un gatavojamies uz ļaunāko," saka “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.
No projektam vajadzīgajiem 186 miljoniem eiro 85% segs Eiropas Savienība, bet atlikušos 15% – valsts.
Rīga vēl veidos lokālplānojumu
Reaģējot uz medijos paustajām arhitektu bažām, ka līdz ar projekta «Rail Baltica» attīstību Rīgas domes vadība nepietiekami apzinās pilsētvides uzlabojumu nepieciešamību ap Centrālo dzelzceļa staciju, Rīgas domes opozīcijas deputāti no «Vienotības» Pilsētas attīstības komitejā trešdien, 12. aprīlī, aicināja skatīt projekta «Rail Baltica» īstenošanas gaitu.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Dzintars Balodis klāstīja, ka Satiksmes ministrijas darba grupā piedalās virkne speciālistu no vairākiem departamentiem un «Rīgas satiksmes». Taču līdz šim puslīdz reālais darbs ir iecere ar septiņu miljonu eiro Kohēzijas fonda atbalstu Torņakalnā izbūvēt reģionālas nozīmes transporta mezglu un stāvparku mašīnām.
«Protams, sākotnēji šis punkts kalpos arī kā alternatīva «Rail Baltica» centrālās stacijas izbūves laikā. Tur varētu tikt īstenota autoostas funkcija. Bet pašlaik pilsētas plānos nav paredzēts konkrēts punkts par to, ka autoosta pilnībā tiks pārcelta no centra uz Torņakalnu,» teica Balodis.
Tikmēr projekta «Rail Baltica» attīstītāji jau pašlaik zina, ka Centrālajā stacijā tiks būvēts trešais stāvs, dzelzceļa uzbērumu starp veikalu «Stockmann» un Daugavu likvidēs, bet sliežu ceļus būvēs uz estakādēm. Savukārt pašreizējo autoostu nojauks daļēji, bet veikalu «Titāniks» likvidēs pavisam.
Savukārt no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Baloža teiktā saprotams, ka
par stacijas apkaimes attīstību Rīga vēl īsti nedomā.
«Piegulošo teritoriju projektus Rīgas pilsēta var sākt plānot tikai tad, kad būs skaidrs redzējums par «Rail Baltica» trasi, ietekmētajām teritorijām un piedāvātajiem risinājumiem. Šobrīd, lai labāk sagatavotos šim projektam, norit sarunas ar Satiksmes ministriju par memoranda izveidi. Viens no punktiem tajā varētu būt par pārresoru darba grupas izveidi,» skaidro Balodis.
Līdz ar dalību dažādās komisijās un sanāksmēs Rīgas dome nolīgusi kompāniju «Grupa 93», kam jāizstrādā stacijas apkaimes attīstības lokālplānojums. Taču tās vadītājs Neils Balgalis uzsver – papīriem bez konkrētiem plāniem un naudas nebūs jēgas: «Jūs visi zināt, kā starpinstitucionālās komisijas strādā – tās strādā, strādā, bet beigās nekā nav!»
Viņa priekšlikums ir sasaistīt pārresoru komisijas darbu ar lokālplānojuma izstrādi. «Ņemot vērā lokālplānojumu, būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem, bet pēc tam ar naglām jāpienaglo nauda pie katra izbūvējamā stāsta, savukārt komisijai jāvienojas, kas par ko maksā,» uzskata Balgalis, piebilstot, ka nepieciešamais finansējums jāplāno valsts vajadzībām no 2020.gada.
Tomēr Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē vairākkārt tika atzīts, ka pašai Rīgai lieliem darbiem ap staciju naudas nav. Piemēram, 50 miljoni eiro būtu nepieciešami, lai esošo Dzelzceļa tiltu pēc arhitektu ieceres pārveidotu par tiltu gājējiem un riteņbraucējiem. Projekta metu konkursa žūrijas vadītājs arhitekts Jānis Dripe skaidro – tādējādi Vecrīga būtu pamanāma ne tikai no tirgus puses, bet gājējiem arī no Pārdaugavas.
«Mums ir skaidrs, ka stacijas laukumu gribam redzēt citādu. Piemēram, laimētavu mēs tur vairs negribam redzēt. Lielisko ideju par gājēju tiltu esošā Dzelzceļa tilta līmenī atbalsta arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tas būtu cits līmenis, turklāt tas būtu ilgtermiņa stratēģisks lēmums,» saka Dripe, piebilstot, ka 20 gadu periodā dzelzs tilts tāpat nolietosies, tas būs jārenovē un uz laiku jāslēdz.
Taču Rīgas mērs sarunā ar satiksmes ministru secinājuši, ka Dzelzceļa tilta pārveidei naudas nav ne domei, ne valstij.
Pilsētas attīstības departamenta vadītājam komitejas sēdē nācās arī atzīt, ka citas izmaksas saistībā ar stacijas apkaimes attīstību pašlaik nemaz nav lēstas.
Tikmēr transporta nozares eksperts Tālis Linkaits intervijā Latvijas Radio raidījumā «Pēcpusdiena» norādīja – ja pēdējo divu gadu laikā Rīga nav spējusi vienoties par lokālplānojumu šai teritorijai, tad tagad esot apšaubāms, ka pusgada vai gada laikā sasteigti izdosies rast saprātīgu risinājumu.
Jau ziņots, ka projektā "Rail Baltica" Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija un pašreizējais sliežu ceļu uzbērums pārmaiņas piedzīvos pēc Dānijas arhitektu biroja “PLH Arkitekter” meta, pēc kura tiks būvēts arī jauns tilts pār Daugavu. Tā atzinusi metu konkursa žūrija. Tikmēr Latvijas arhitekti ceļ trauksmi, ka nav padomāts par plašāku stacijas apkaimes attīstību.
Pēc dāņu plāniem tiks pārveidota Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, aizvākts uzbērums zem sliežu ceļiem un būvēta estakāde, kā arī celts jauns tilts pār Daugavu.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.
