Salīdzinājumam: 2021. gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020. gada pirmajā pusgadā – 233,21 miljonu eiro.
Šī gada sākumā vidēji mēnesī noformēto aizdevumu apjoms bija līdzīgs iepriekšējiem gadiem – līdz 45 miljoniem eiro. Taču maijā un jūnijā pieprasījums pieauga līdz rekordaugstam rādītājam – 60 miljoni eiro.
PTAC prognozēja, ka gada laikā kopējais apjoms var pārsniegt 600 miljonus eiro. Centra pārstāvis Andis Priedītis pieļāva, ka dzīves dārdzības dēļ pieprasījums varētu vēl pieaugt.
"Pārsvarā šādās krīzes situācijās cilvēki var vairāk mēģināt aizņemties un šī problēmas risināt ar kredīta palīdzību. Īstermiņā tas var palīdzēt, tomēr mēs aicinātu neņemt patēriņa kredītus komunālo maksājumu vai citu saistību segšanai; vairāk tomēr mēģināt sabalansēt savu budžetu, lasīt informatīvās mājaslapas, arī mūsu PTAC mājaslapu, kurā ir daudz padomu," sacīja Priedītis.
Kāpumu sagaida arī nebanku kreditētājs “4finance”. Tā reģionālais vadītājs Gvido Endlers rakstiski atbildēja, ka Latvijas tauta neveic lielus uzkrājumus, tāpēc cilvēkiem var būt nepieciešamība pēc naudas sadzīves izdevumiem: „Inflācija pēc būtības padara kreditēšanas pakalpojumus dārgākus, līdz ar to arī mazāk pieejamus. Kredītu pieteikumu apjoms var augt, bet tas nenozīmē, ka kredītdevēji būs gatavi apmierināt šo augošo pieprasījumu, jo viss atduras pret maksātspējas vērtēšanu. Ja kreditētāji redzēs, ka cilvēks objektīvi nevar atļauties prasīto aizdevumu, viņi būs spiesti kredītu atteikt.”
Šī gada pirmajā pusgadā aizdevumu procentu likmes ir pieaugušas minimāli un tagad ir divu trīs procentpunktu apmērā, secināja Priedītis, pieļaujot, ka "ātrajiem kredītiem" tuvākajā nākotnē procentu likmes varētu vēl pieaugt.
PTAC norādīja, ka visstraujākās izmaiņas kredītu apjoma pieaugumā 2022. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2021. gada pirmo pusgadu, vērojamas hipotekārajiem kredītiem (kredītu summas pieaugums – 28,47%) un distances kredītiem (kredītu summas pieaugums – 26,57%).
Distances kredītiem un līzingiem 2022. gada 1. pusgadā sasniegti jauno kredītu izsniegšanas apjomu rekordi pirmajos pusgados kopš 2013. gada: 133,34 miljoni eiro un 100,27 miljoni eiro, norādīja PTAC.
PTAC skaidroja, ka tās ir gan kovida pandēmijas sekas, kad sabiedrība pārgāja uz dzīvi attālinātā režīmā, gan likuma izmaiņas, kuras uzlika daudzus ierobežojumus tā sauktajiem "ātrajiem kredītiem".
"Faktiski tādi augsto izmaksu kredīti vairs Latvijā nav. Aizņēmuma likmes maksimālās var sasniegt apmēram 42% gadā," atzīmēja Priedītis.
No jau minēta 133 miljonu eiro lielā distances kredītu pieauguma šogad pirmajā pusgada vairāk nekā 130 miljoni ir kredīti ar atmaksas grafiku jeb kredītlīnijas. Un tieši kredītlīnijas nāca "ātro kredītu" vietā.
Priedītis norādīja: "Viņi nevar izsniegt vairs augstu izmaksu kredītus, bet arī kredītus uz īsu termiņu ar atmaksu vienā maksājumā. Tāpēc viņi normatīvo aktu grozījumu dēļ bija spiesti pārveidot šos pakalpojumus par kredītlīnijām, kas gan jāatzīst ne vienmēr patērētajam ir draudzīgas, lai gan tie noteikumi ir tādi, ka var maksāt minimālo maksājumu. Līdz ar to tas maksājums ir mazāks, patērētājs var aizņemties vairāk. Tāpēc arī ir šis pieaugums virs 100% divu gadu laikā."
Izmantojot kredītlīnijas, patērētāji ilgtermiņā ļoti daudz samaksā procentos. Tāpēc PTAC aicina iedzīvotājus, kam ir šādas saistības, nokārtot tās pirms termiņa.
Kopējā kredītportfeļa kvalitāte jau ilgstoši ir stabila. Kredītu bez kavējuma īpatsvars 2022. gada 30. jūnijā kopējā portfelī bija 91,35%, kas ir par 0,07 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā 2021. gada 30.jūnijā, taču par 2,63 procentpunktiem labāks rādītājs nekā 2020. gada 30. jūnijā.
Pārskata periodā saglabājās iepriekšējos divus gadus vērojamā tendence, kad licencēto patērētāju (nebanku) kreditētāju skaits samazinās. 2020. gada 31. decembrī valstī spēkā bija 56 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, taču no 2022. gada 1. jūlija spēkā bija palikušas tikai 39 licences. Tas nozīmē, ka pēdējā pusotra gada laikā tirgu pametuši 30,35% no tirgus dalībniekiem, norādīja PTAC.
No uzrunātajiem rīdziniekiem pie "ātrās naudas" ķēries vien retais
Tagadējās dzīves dārdzības dēļ daudziem cilvēkiem briest jauna krīze. No Rīgas ielās uzrunātajiem cilvēkiem savā dzīvē pie ātrās naudas esot ķēries tikai retais.
Uzrunātie rīdzinieki sacīja:
Edvīns: "No "Viva" es savā laikā ņēmu 500 eiro. Tad atdot katru mēnesi. Tā es arī atdevu. Es strādāju ceļu būvē. Gribēju nopirkt kompjūteru. Nē [vairs neņemšu]. Tagad jau ir tādi laiki, ka ar darbiem ir savādāk, it sevišķi Latvijā."
Aleksandrs: "Nebija nepieciešamības. Nebiju pētījis. Es neesmu pētījis, bet es domāju, ka tiem, kad vajadzīga nauda, vajag paņemt [kredītu]."
Sieviete: "Nē, nē, es esmu pensionāre. Un ja kaut kas atgadīsies, kas tad būs? Bet, ja cilvēks ir pārliecināts, jauns, tad kredītu var ņemt, bet vecumā – uz ko tu ceri?"
Ieva: "Mums ir viens pazīstamais, kas nokļuva parādu jūgā, un viņam dzīve vienkārši sabruka, ģimene izjuka. Sagrābās kredītus. Visu atņēma. Man tas nav vajadzīgs. Pārāk laba pieredze. Sākās ar maziem parādiem – pa 50 eiro. Tagad es zinu, kad es ar viņu pēdējo reizi runāju, viņam bija 25 tūkstoši eiro. Galvenais tas viss bija pa sīkumiem, piemēram, ledusskapis. [Maksāja] Uzreiz skaidrā [naudā], lai nebūtu tas maksājamais kredīts. Nē, labāk ir sakrāt un tālāk no šī grēka."
