Šajās dienās Rīgā notiek Eiropas Savienības tirdzniecības ministru sanāksme, un vizītē Latvijā ieradies arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors Roberto Azevedo.
Tiekoties ar valsts augstākajām amatpersonām, tika pārrunāti aktuālie jautājumi, arī maijā gaidāmais Austrumu partnerības samits Rīgā un attiecības ar Krieviju Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju ietekmē.
Tieši PTO nostāja sankciju jautājumā pasaules politiskās situācijas kontekstā izraisa lielāko interesi, jo tās biedri ir gan Eiropas Savienība un ASV, gan Krievija.
Pēc pagājušajā gadā Krievijas īstenotās Krimas pussalas aneksijas Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ieviesa pret Krieviju vairākas sankciju kārtas. Kremlis uz to atbildēja, uz gadu nosakot ierobežojumus pārtikas un lauksaimniecības produkcijas ievešanai no Rietumiem. Pirms trim gadiem par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti kļuvusī Krievija vairākkārt publiski apgalvojusi, ka pret to vērstās sankcijas pārkāpj organizācijas normas.
Piemēram, Krievijas prezidenta Vladimirs Putins runā pērn septembrī klāstīja: „Pret mūsu valsti ieviestie ierobežojumi nav nekas cits kā dažu mūsu partneru atteikšanās no PTO pamatprincipiem”.
“Tiek pārkāpts princips par vienlīdzīgu pieeju visām dalībvalstīm preču un pakalpojumu tirgiem. Tiek ignorēti vislielākās labvēlības režīms un brīvas un godīgas konkurences princips. Tas viss tiek darīts politizēti, neievērojot vispārpieņemtās Pasaules Tirdzniecības organizācijas normas. Faktiski valstu grupa vienpusēji atļāvās izsvītrot šos un vairākus citus PTO principus un noteikumus,” toreiz pauda Putins.
Arī Eiropas Savienība ir paziņojusi, ka varētu Pasaules Tirdzniecības organizācijā apstrīdēt aizliegumu ievest Krievijā lauksaimniecības produkciju, kas vissmagāk skar tieši ES austrumu valstis.
Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors Robertu Azevedu otrdien Rīgā gan atzina: lai gan abas puses viena otrai pārmet PTO noteikumu nepildīšanu, formālas sūdzības iesniegtas nav.
„Tā ir gandrīz ikdiena Pasaules Tirdzniecības organizācijai, ka dalībvalstis viena uz otru rāda ar pirkstu un vaino organizācijas disciplīnas pārkāpumos. Mums ir bijušas neformālas sarunas par šīm lietām. Ir bijuši signāli, ka kāda no pusēm varētu būt gatava virzīties uz tiesvedības fāzi, bet līdz šim tas nav noticis. No organizācijas ģenerāldirektora perspektīvas tas ir labākais scenārijs - dialogs, atvērti komunikācijas kanāli un mēģinājumi atrisināt lietas, nepiemērojot strīdu izšķiršanas mehānismu,” norādīja Azeveds.
Viņš gan uzsvēra, ka tehniski mehānisms ir pieejams, un, ja kāda no pusēm to lūgs, tad Pasaules Tirdzniecības organizācija rīkošoties kā vienmēr – izvērtēs sūdzību objektīvi un skatīsies stingri uz juridiskajām sekām līgumiem, kas tika noslēgti organizācijas ietvaros. Mehānisms paredz, ka gadījumā, ja tiek atzīts pārkāpums, vainīgajai valstij tas ir jānovērš. Pretējā gadījumā valstis, kuru intereses ir aizskartas, ir tiesīgas pret pārkāpēju piemērot tirdznieciska rakstura pretpasākumus.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) stāstīja, ka arī viņš ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektoru ir pārrunājis sankciju jautājumu, un Eiropas Savienības iespējamā rīcībā joprojām ir aktuāla.
Eiropas Komisija šobrīd strādā pie tā, lai vērstos PTO, jo ārējā tirdzniecība ir komisijas, nevis prezidentūras kompetencē, pauda Rinkēvičs, norādot, ka jautājums par Krievijas rīcību “nekur nepazūd”.
Runājot par Latviju, Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors izcēla mūsu valsti kā labu partneri un izteica tai pateicību.
Latvija ir pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts kopš 1999.gada. Latvijas amatpersonas PTO ģenerāldirektoram uzsvēra, ka dalība šajā organizācijā ir sniegusi Latvijai plašas iespējas iekļauties starptautiskajā tirdzniecības apritē. Savukārt Azevedu norādījis, ka mazām valstīm, kuru iekšējais tirgus ir mazs un eksports ir ļoti diversificēts, darbība PTO dod īpaši lielu ieguvumu.
Jau vēstīts, ka februāra beigās stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā.
12.februārī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
