Iecavas fermā pārkāpumi trīs gadus pēc kārtas
PVD pārstāve Ilze Meistere Lsm.lv informēja, ka par labturības prasību pārkāpumiem 2011.gadā "Balticovo" meitasuzņēmumam SIA "Daugavpils putni" piemērots 500 latu (vairāk nekā 700 eiro) sods. Par šiem pašiem pārkāpumiem putnu ferma Daugavpilī ar 500 latu sodu sodīta arī 2012.gadā.
2013. gadā par labturības prasību pārkāpumiem piemēroja 1000 latu (1400 eiro) sodu "Balticovo" putnu fermai Madonā, bet turpmākajos trīs gados – 2014., 2015. un 2016.gadā – labturības prasības pārkāptas putnu fermā Iecavā, pēc kā sekoja attiecīgi 2500 latu (3600 eiro), 3300 eiro un 1800 eiro naudas sods.
PVD norāda, ka pārbaudes "Balticovo" putnu novietnēs veic regulāri, un periodiski tajās tiek konstatēti labturības prasību pārkāpumi, piemēram, palielināts dējējvistu blīvums sprostos, nepietiekams barības trauka garums, nepietiekams laktas garums, trūkst pakaišu un vietas, kur vistām kašņāties.
Tās ir minimālās labturības prasības, kuras uzņēmumam ir jānodrošina, norāda dienestā.
Gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi, PVD dod laiku to novēršanai un pēc noteiktā termiņa pārliecinās, vai uzņēmums to ir izdarījis. Ja pārkāpumi tiek konstatēti atkārtoti, uzņēmumam piemēro naudas sodu, skaidro PVD.
Jautāti, kāpēc PVD nevēršas bargāk pret uzņēmumu, ņemot vērā, ka dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi tiek konstatēti ik gadu, PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norāda:
"Pārtikas un veterinārā dienesta mērķis nav nogremdēt lielāko olu ražotāju Ziemeļeiropā, bet gan motivēt to novērst pārkāpumus.
Pārbaudēs mēs redzam, ka uzņēmums to arī dara un ir acīmredzams progress – visās “Balticovo” dējējvistu novietnēs ir Eiropas Savienības prasībām atbilstoši sprosti, Daugavpilī un Madonā labturības pārkāpumi ir novērsti; vecajos korpusos Iecavā joprojām problēma ir palielināts putnu blīvums, taču uzņēmums ir apņēmies arī to savest kārtībā."
Balodis norāda: ja PVD konstatēs, ka trūkumu novēršana "Balticovo" putnu fermās ir apstājusies vai nav pietiekami aktīva, un tiks konstatēti jauni labturības prasību pārkāpumi, uzņēmums par to saņems sodu un tas būs jau bargāks."
PVD saskaņā ar pārbaužu plānu tuvākajā laikā ir ieplānojis atkārtotu pārbaudi "Balticovo".
Biedrība "Dzīvnieku biedrība" aicinājusi PVD nekavējoties veikt padziļinātas ārpuskārtas pārbaudes un detalizēti dokumentēt situāciju visās "Balticovo" dējējvistu novietnēs, lai panāktu minimālo labturības prasību ievērošanu, informē biedrībā.
Sola uzlabojumus Madonas un Daugavpils fermā
Tikmēr pats "Balticovo" paziņojumā medijiem norāda, ka uzņēmums turpinās pilnveidot vistu labturības apstākļus Daugavpils un Madonas fermās. Madonas kūtis varētu pārveidot par brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu kūtīm.
Pašlaik abās šajās fermās tiek strādāts pie vistu labturības un drošības kontroles pilnveides, lai nodrošinātu gan slimo putnu ātrāku identificēšanu, gan beigto putnu aizvākšanu un utilizāciju.
"Noteikumi paredz mirušo putnu izvākšanu reizi dienā, taču pie lieliem apjomiem nostrādā cilvēciskais faktors un gadās nepamanīt pilnīgi visus kritušos putnus.
Lai arī labturības noteikumi formāli nav pārkāpti, taču tas norāda uz iekšējās darba kvalitātes un darbinieku kvalifikācijas uzlabošanas iespējām," stāsta "Balticovo" pārstāvis Armands Šterns.
Līdz šim uzņēmums vistu labturības apstākļu pilnveidē investējis vairāk nekā 30 miljonus eiro. Šogad turpinās uzņēmuma ražošanas attīstība – jaunputnu novietņu būvniecībā un iekārtās tiks investēti vairāk nekā 800 000 eiro.
Uzņēmums gan nenorāda, vai kādi uzlabojumi gaidāmi arī Iecavas fermā, kur PVD labturības prasību pārkāpumus konstatējis trīs gadus pēc kārtas.
Jau vēstīts, ka dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija "Dzīvnieku brīvība" Latvijā lielākā olu ražotāja "Balticovo" putnu fermās konstatējusi cietsirdīgu izturēšanos pret vistām. Putnu dzīves nožēlojamos apstākļus pierādot video un foto, kas uzņemti trijās uzņēmuma ražotnēs.
Dzīvnieku tiesību aktīvisti dokumentējuši dējējvistu turēšanas apstākļus "Balticovo" fermās Madonā, Daugavpilī un Iecavā šā gada septembrī. Materiālos redzami novārguši dzīvnieki, kas pazaudējuši lielāko daļu spalvu. Mājputni ir slimi, sakropļoti, tos nomoka parazīti.
Vairākos sprostos fiksēti miruši dzīvnieki, kuri jau sākuši sadalīties blakus dzīvām vistām, kas turpina dēt olas cilvēku patēriņam, norādīja organizācijā.
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” nākusi klajā ar aicinājumu nepirkt sprostu vistu olas un parakstīt petīciju pret vistu turēšanu sprostos vietnē "www.olucena.lv".
