Paziņojumā medijiem Satiksmes ministrija norādīja, ka "Rail Baltica" projekta progress atsevišķās jomās nav pietiekams un Latvijā ir novērojama projekta ieviešanas kavēšanās. Lai atgūtu iekavēto, ir svarīgi pabeigt pamattrases būvprojektēšanu, uzlabot esošo "Rail Baltica" finansēšanas modeli un grozīt tiesisko ietvaru, kas nepieciešams lielu līnijveida objektu izbūvei.
Starpministriju komitejas priekšlikums paredz divu līmeņu padomes izveidi, kas sastāvēs no projekta padomes un darba grupas.
Projekta padomes uzdevumi būs starpnozaru jautājumi, nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņas, kā arī nacionālās pozīcijas izstrāde ar "Rail Baltica" projektu saistītos jautājumos, kas risināmi starpnozaru, starpvaldību vai Eiropas Komisijas līmenī.
Lai nodrošinātu starpnozaru jautājumu koordinētu risināšanu, komiteju veidos SM, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas politiskā vadība.
Tāpat paredzēts izveidot darba grupu projekta padomes lēmumu sagatavošanai un uzdevumu izpildes koordinācijai. Darba grupas sastāvā tiks iekļauti dažādu institūciju pārstāvji atkarībā no izskatāmā jautājuma satura, tajā skaitā paredzama valsts AS "Latvijas Valsts meži", valsts AS "Latvijas Valsts ceļi", saistīto pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības aktīva iesaiste.
"Stājoties satiksmes ministra amatā, viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem bija konstatētās nepilnības "Rail Baltica" projekta vadībā un normatīvajos aktos, kas rezultējies ar ievērojamiem kavējumiem projekta īstenošanā. Ņemot vērā, ka projekta īstenošana skar vairāku citu ministriju un iestāžu kompetences, esmu iniciējis starpnozaru padomes veidošanu," paziņojumā medijiem norādīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionāla apvienība).
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.
