Reirs stāstīja, ka Finanšu ministrija vienojusies ar kultūras nozarē strādājošajiem par detaļām, atrisinot galveno jautājumu, kas saistīts ar attiecināmo jeb attaisnoto izdevumu normām.
"Mēs atstāsim pēc tām kategorijām, kas ir bijis, 50% vai 25% izdevumus, kur nevajadzēs pamatot ar dokumentiem. Ja ir izdevumi, tad, tos pamatojot, var arī lielākus," stāstīja Reirs.
Līdz šim attaisnotie izdevumi plānā nebija paredzēti.
Politiķis paskaidroja, ka līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus tagad pārveidos divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas arī dalīsies divās daļās – vienā būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra ir iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas.
No pārējās summas nodokļu pieaugums būšot aptuveni 5%, jo starpība starp vispārējā nodokļu režīmā maksājošajiem un alternatīvajā režīmā maksājošajiem esot gandrīz trīs reizes lielāka. No iemaksātajiem nodokļiem 80% novirzīs sociālajām iemaksām un 20% iedzīvotāja ienākuma nodoklim. Tādējādi valdība cer panākt, ka pēc iespējas visi Latvijas iedzīvotāji ir sociāli nodrošināti.
Tie pašnodarbinātie, kuri nespēj nopelnīt pat minimālo algu, iegūstot sociālā dienesta atzinumu, varēs maksāt tikai 10% no saviem ienākumiem, nevis 170 eiro kā paredzēts iepriekš.
"Valdībā vērtējot šo situāciju, atzina – ja cilvēks pelna 200 eiro, viņam jābūt sociālo dienestu redzeslokā. Varbūt ir nepieciešama palīdzība, sociālā korekcija, ārstēšanās no atkarībām kādām, ja cilvēks nevar dabūt darbu, lai būtu vismaz minimālajā līmenī atalgojums," sacīja Reirs.
Viņš uzsvēra, ka Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā vakances, kur vismaz trešdaļai algas līmenis ir virs 1000 eiro.
Ministrs pastāstīja, ka, pēc Labklājības ministrijas datiem, cilvēki, kuri nevarēs samaksāt minimālo iemaksu 170 eiro, varētu būt no 15 00–17 000. Politiķis piebilda, ka pašlaik vairāk nekā 250 000 veic mazāk nekā minimālo sociālo iemaksu. "Nevaram aizmirst, ka šeit ir arī liels ēnu ekonomikas īpatsvars," viņš piebilda, sakot, ka darba devēji bieži vien piesola lielāku algu, bet vienlaikus atņem sociālo nodrošinājumu.
Reirs arī uzsvēra, ka pēc normas stāšanās spēkā nākamā gada 1. jūlijā dīkstāves pabalstus maksās, izejot no informācijas par samaksātajiem nodokļiem. Norma vēl jāskata Saeimā pēdējā lasījumā.
KONTEKSTS:
Nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti.
Labklājības ministre norādīja, ka cilvēkiem, kuri darbojas alternatīvos nodokļu režīmos un nesaņem minimālo algu, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai nemaksātu sociālās iemaksas. Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašanas siena".
Valdība vienojās nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.
Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.
