Ainažos veikali aug kā sēnes pēc lietus. Arī ceturtdien, 20. jūnijā, jauni baloni un jauns uzraksts skaidrā igauņu valodā: jauns alkohola veikals.
Soms Lasse ar sievu gan nopircis nevis stipro alkoholu, bet alu. Tik daudz, ka pat ceļojuma treilerī tam knapi pietiek vietas. Viņš stāsta, ka viņam būs dzimšanas diena un svinēs arī Jāņus Pērnavā. Salīdzinot cenas, Latvijā pirkt noteikti esot izdevīgi. “Ir uz pusi lētāk, manuprāt. Jā, daudzi brauc, īpaši somi,” saka Lasse.
Martins ar draugu šurp atbraucis no Igaunijas. Plānus samazināt akcīzi stiprajam alkoholam viņš sveic tikpat stipri, lai gan apgalvo, ka nav pastāvīgais pircējs. “Mums personīgi tas nav tik svarīgi, nebraucam šurp tik bieži, bet tās ir labas ziņas. Jā, ir lētāk, krietni,” saka Martins.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) šo sauc par tuvredzīgu soli: “Raidam nepareizu nepareizo signālu pierobežai, ka uzplaukuma pamatā ir alkohola bizness, turklāt spēlēšana uz akcīzes starpību. To pasludināt par Latvijas unikālo biznesa nišu ir visai nožēlojami.”
Tieši alkohola veikali Igaunijas pierobežā nu kļuvuši par zīmi, ka esat iebraucis Latvijā.
KONTEKSTS:
Saeima 20. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%. Turklāt likumprojektam noteikts steidzamības statuss.
Tāda rīcība seko, jo Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā, un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā.
Tikmēr narkologi un atkarību speciālisti nosoda soli samazināt akcīzes nodokli, norādot, ka tas negatīvi atspēlēsies uz pusaudžiem, kuru vidū pārmērīga alkohola lietošana ir liela problēma.
