Deputāti norādīja, ka iepriekš „Reverta” solījusi – zaudējumu nebūšot vai tie būs niecīgi. Valsts atbalsts aktīvu pārvaldītājam beidzas šī gada nogalē, un tas nozīmē, ka Privatizācijas aģentūrai atlikuši nepilni četri mēneši, lai atrastu potenciālo aktīvu pircēju.
Privatizācijas aģentūra otrdien informēja, ka pašlaik atrasti vairāki investori, kas izrādījuši interesi nopirkt „Revertas” aktīvu portfeļus, bet deputāti sola pievērst uzmanību darījuma izdevīgumam.
Problemātisko aktīvu pārvaldītājs „Reverta” ar sadalītās „Parex” bankas parādu piedziņu nodarbojas kopš 2010.gada, un šis process strauji tuvojas noslēgumam. Eiropas Komisija nolēmusi, ka valsts atbalsts „Revertai” jāizbeidz šī gada nogalē.
“Kopš 2010.gada augusta „Reverta” ir izstrādājusi 95% no „Revertā” tajā brīdī atstātajiem problemātiskajiem aktīviem. Ir atgūti 740 miljoni eiro jeb 66% no „Revertā” atstātajiem aktīviem, kas ir ļoti liels sasniegums un ir virs vidējā industrijas sasnieguma,” par finanšu bilanci stāsta „Revertas” prezidente Solvita Deglava.
Tomēr, saskaņā ar valsts ieguldījumiem un parādu kopējo apmēru, pretēji iepriekš solītajam, ka zaudējumu šajā procesā nebūs vai tie būs niecīgi, tagad secināms, ka varētu zaudēt pat vairāk nekā 400 miljonus eiro.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdis Andris Bērziņš atgādināja, ka iepriekš tika prognozēts, ka zaudējumu nebūs, bet “ šodien zaudējumi parādās, varētu būt kaut kur pie 400 [miljoniem eiro], tā ir milzīga naudas summa”.
Privatizācijas aģentūra kopš pagājušā gada vasaras uzrunājusi 64 potenciālos investorus, no kuriem ar dažiem sarunas turpina. Precīzu interesentu skaitu aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs neatklāj, un viņš noliedz iespējamas bažas, ka tuvāko mēnešu laikā varētu zust visu iespējamo investoru interese.
“Šobrīd ir „Revertas” aktīvu pārdošana, tie portfeļi ir piedāvāti potenciālajiem investoriem. Ir uzsākta jau padziļināta izpēte. Tad atkarībā no tā, kādi ir tie piedāvājumi, tiks pieņemts lēmums par portfeļu pārdošanu. Aktīvi tiks nodoti pircējam vai pircējiem, jo var būt arī vairāki investori. Tad līdz 2017.gada beigām „Revertas” darbība tiks izbeigta,” sacīja Loginovs.
“Pagaidām mēs redzam, ka interese ir, un tie laika grafiki, kas ir salikti, es domāju, ka mēs viņus arī varēsim izpildīt,” pauda Loginovs.
Saeima gan sola uzraudzīt darījuma izdevīgumu pārdošanas rezultātā un tāpat pievērst skrupulozāku uzmanību „Revertas” administrēšanas izmaksām. Tās septiņu gadu laikā pārsniegušas desmitiem miljonus eiro.
“Būtisku daļu no administratīvajām izmaksām veido tiesvedības izdevumi. Tā kā „Revertai” apmēram ceturtā daļa problemātisko aktīvu, kas tika atstāti, bija ārpus Baltijas valstīm, liela daļa Krievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā, tiesāšanās notiek arī Kiprā,” skaidroja „Revertas” prezidente.
Starp „Revertu” un bijušajiem akcionāriem, valdes locekļiem pašlaik notiek septiņas tiesvedības. Prognozējams, ka no nākamā gada tiesāšanos pārņems Privatizācijas aģentūra.
