Pēdējo divu gadu laikā Rēzeknes novada pašvaldības dzīvokļu īres maksa paaugstināta no 5-10 centiem par kvadrātmetru līdz aptuveni 30 centiem. Tā pašvaldība mudina vietējos iedzīvotājus turpmāk nevis īrēt, bet gan atpirkt dzīvojamo platību.
Dricānu pagastā pašvaldībai pieder 70 dzīvokļi, un iesniegumus par to atsavināšanu uzrakstījuši 32 īrnieki. No tiem septiņi jau kļuvuši par savu mājokļu saimniekiem.
“Ja ne gluži katru nedēļu, tad vismaz katru otro vai trešo pie mums atnāk viens cilvēks. Arī šogad jau ir divi iesniegumi saņemti, vēl jau darba ir ļoti daudz,” stāsta Dricānu pagastu apvienības pagastu vadītāja Diāna Saksone.
Līdz ar Dricāniem aktīvākie pagasti, kur atsavināti teju visi vai vismaz lielākajai daļai dzīvokļu uzsākts atsavināšanas process, ir Lendži, Silmala un Puša.
Pretējā situācijā nonākuši Strūžāni. Tur atrodas 400 pašvaldības dzīvokļi, no tiem vairāk nekā 50 ir tukši un īrnieki kūtri izturas pret atsavināšanu.
“Mēs veci cilvēki, kā es varu pirkt to dzīvokli? Es šodien dzīva, varbūt rīt manis nebūs vairs. Viņi varbūt domā celt tās maksas, lai nevajadzētu viņiem domāt par apkuri, lai mēs paši domātu?” saka Strūžānu ciema iedzīvotāja Anna.
Dzīvojamais fonds Rēzeknes novadā gluži tāpat kā citviet Latvijā strauji noveco, un tā uzturēšana ik gadu prasa vairākus desmitus tūkstošus eiro no pašvaldības budžeta, taču šo līdzekļu visam nepietiek. Šogad pašvaldības dzīvokļu sakārtošanai atvēlēti 750 000 eiro.
Novada vadība cer, ka, dzīvokļiem nonākot pie privātīpašniekiem, daudzdzīvokļu namu stāvoklis uzlabosies. “Kas labāk var apsaimniekot, uzturēt dzīvojamo māju, ja ne paši īpašnieki? Gribētos, lai tā aktivitāte tomēr būtu lielāka,” saka Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška.
“Tad, kad tas nav tavs īpašums, tu par to arī nerūpējies. Tad var visu laiku sēdēt, gaidīt uz valsti, uz pašvaldību.
Tā padomju laiku domāšana, es ceru, vienreiz beigsies. Kad valsts iedod gan tev darbu, kad valsts iedod tev dzīvesvietu; cilvēkam jāiemācās domāt pašam,” saka Dricānu pagastu apvienības pagastu vadītāja Diāna Saksone.
Tā kā daudzi pašvaldības dzīvokļi nav reģistrēti Zemesgrāmatā, ir jāveic to inventarizācija un novērtēšana. Dokumentu sagatavošana aizņem pat gadu, no iedzīvotājiem saņemtas sūdzības par kavēšanos. Tādēļ jau pērn visiem pagastiem likts maksimāli sakārtot dokumentāciju visiem pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem, tā panākot, ka atvasināšana kļūs ātrāka un pieaug arī īrnieku interese to darīt.
