Gaigalavas pagastā zemnieku saimniecībā “Jasmīni” lauksaimnieki izmanto jaunu metodi – dažādas kultūras sēj neapartā laukā. Šajā reizē pupas tiek sētas virsū griķiem. Demonstrējumu vēro tuvākas un tālākas apkārtnes zemnieki, kas ik pa laikam parušinās zemē un veic mērījumus, vērtē tehnoloģijas priekšrocības un trūkumus.
Pasākumu organizē lauksaimnieks no Balvu novada Bērzpils pagasta Sandis Odumiņš, kurš kopā ar tēvu apsaimnieko aptuveni 160 hektārus zemes. No tiem šogad bez aršanas apsēta aptuveni puse. “Galvenais ietaupījums ir degviela, darba stundas, arī tehnika - nav nepieciešami lieljaudas traktori, arkli, kultivatori, veltņi. Sarežģītos gados palīdz ietaupīt. Rūpējas par augsnes organiskās vielas daudzumu, dzīvīgumu.
Mīnuss varētu būt tikai tas, ka ir nepieciešamas zināšanas, lauki ir dažādi,” norāda Odumiņš.
“Šī ir mūsdienīga tehnoloģija, sēšanas pašizmaksa būs zemāka, tuvāk dabai šī tehnoloģija ir. Bija 90 ha saimniecībai, bet šobrīd samazinos uz 60 hektāriem. Gatavojos pāriet, bet sējmašīnas ir dārgas, tādēļ es arī uzreiz tik mazu apjomu nevaru tikt pie šīs tehnoloģijas,” stāsta Anatolijs Marhilevičs, z/s “Stepanida” saimnieks no Daugavpils novada.
Apsēt neapartus laukus zemnieki Latgalē uzsāka pēc 2017. gada plūdiem, taču secināts, ka metode ir piemērota arī sausuma periodam.
Arī šogad pēc vairākām nedēļām bez nokrišņiem nekustinātā augsnē mitruma ir vairāk nekā uzartā laukā.
“Rugāji taisa ēnu, tu neaiztiec zemi, tas mitrums iekšā paliek ilgāk. Un pie tam vēl, ja būs mitrs laiks, kaut vai šajā gadījumā šeit bija iesēts rapsis, rapsis kā trubiņa, atstāj caurumiņu vai kanāliņu, kur tas pārlieku lielais mitrums novadās. Tā ka no abām pusēm labi,” saka Marhilevičs.
Uz to norāda arī Odumiņš: “Augsnes struktūra, kapilāri, mitrums kustas gan uz augšu, gan uz leju. Ja arī uznāk lielas lietusgāzes, mitrums arī sasūksies augsnē, un tad, kad būs nepieciešams, arī baros augu saknes ar ūdeni un pārējām minerālvielām.”
Šādā veidā apstrādājot laukus, viens no mērķiem ir samazināt minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai strādātu videi draudzīgā veidā.
Šopavasar Sandis Odumiņš viesojās arī Kurzemē un Zemgalē, kur izmēģināta ne tikai graudaugu, bet arī zālāju sēja: “Sākām mēs Kurzemē, 100. dienā iesējām zirņus, kas jau sāk skatīties uz sauli. Zemgalē es atjaunoju zālāju saimniecībā, kura nodarbojas ar liellopu audzēšanu, tur noganītā pļavā sējām zālāju maisījumu un pievienojām klāt arī zirni, redzēsim, kas tur notiek.”
Eksperimentam varēs sekot līdz pat vasaras beigām, kad sāksies ražas novākšana. Gaigalavas pagastā varēs arī salīdzināt rezultātus ar līdz šim ierastā veidā apsētiem laukiem, jo, piemēram, auzas virsū rapsim iesētas blakus jau uzartam laukam.
