No 27. līdz 30.martam Parīzē turpinājās “France Offshore” lietas izskatīšana un notika tiesu debates. Bankas advokāti tiesā “pauda stingrus argumentus par pārkāpumu neesamību no bankas puses un iesniedza Parīzes tiesai papildus nozīmīgus pierādījumus, tostarp norādot, ka bankas darbība pilnībā atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām, ir izpildītas visas starptautiskās prasības un rekomendācijas un ka apsūdzības materiālos nav neviena pierādījuma par valdes priekšsēdētāja personīgo iesaisti “France Offshore” un tā klientu darbībās.
Pirmās instances tiesas lēmums lietā tiks pasludināts 6.jūlijā.
Jau ziņots, ka šajā lietā Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra daudzmiljonu naudas atmazgāšanas lietā jeb “France Offshore” lietā prasīja 90 miljonu eiro soda naudu “Rietumu bankai” un četrus gadus cietumā valdes priekšsēdētājam. Lietā izvirzītas apsūdzības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par naudas atmazgāšanu.
"De facto" pērn vēstīja, ka "Rietumu bankai" un tās prezidentam Pankovam Francijā tā dēvētajā "France Offshore" lietā ir izvirzītas apsūdzības: gan par līdzdalību naudas atmazgāšanā, gan par atteikšanos pildīt tiesas lēmumu par 20 miljonu eiro drošības naudas iemaksāšanu. Nu lieta ir nonākusi tiesas priekšā.
"Rietumu banka" kā liecinieku uz tiesu bija uzaicinājusi bijušo bankas prezidentu Maiklu Borku, kurš 2006.gadā šo amatu atstāja un šobrīd ir valstij piederošās akciju sabiedrības “Reverta” padomes priekšsēdētājs. Savu stāstījumu Borks sāka ar vēsturisku atskatu uz Latvijas banku sistēmu un pieļāvumu, ka emocionāli Latvijā ar mazākām aizdomām skatījās uz naudu no rietumvalstīm.
Tomēr pēc tiesas un prokuroru jautājumiem Borks vairākkārt atzina, ka “France Offshore” klientu apkalpošanā bankā “kāds nedarīja savu darbu, kā nākas” vai “bija aizmidzis darbā”.
Lai gan bankā bijušas izstrādātas iekšējās procedūras par to, ka aizdomīgu klientu gadījumā būtu jāizlec trauksmes paziņojumiem, cita skaidrojuma par to, kāpēc tas nenotika, Borkam nebija. Tas, ka daudzām firmām sakrīt reģistrācijas adreses un amatpersonas, ir aizdomīgi, atzina Borks. Paļauties tikai uz to, ka klientus ir pārbaudījis partneris, nedrīkst, tos vajadzēja izvērtēt arī pašai bankai.
