Tāpat tiesa liegusi “Rietumu bankai” praktizēt Francijā turpmākos piecus gadus.
Savukārt "France Offshore" lietā galvenajam apsūdzētajam – ārzonas kompānijas tirgojošās vietnes izveidotājam Nadavam Bensusānam – piespriests piecu gadu cietumsods, trīs gadu nosacītais sods un trīs miljonu eiro naudassods.
Tikmēr “Rietumu bankas” prezidentam Aleksandram Pankovam piespriests četru gadu nosacīts cietumsods un "Rietumu bankas" Parīzes pārstāvniecības vadītājam Sergejam Ščukam – viens gads ieslodzījumā nosacīti.
Aģentūrai LETA "Rietumu banka" norādīja, ka banka spriedumam nepiekrīt un to noteikti pārsūdzēs. Banka uzsver, ka tā nekad nav atbalstījusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādējādi spriedums ir nepamatots.
Jau ziņots, ka "France Offshore" lietā Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra daudzmiljonu naudas atmazgāšanas lietā prasīja 90 miljonu eiro soda naudu “Rietumu bankai” un četrus gadus cietumā valdes priekšsēdētājam. Lietā izvirzītas apsūdzības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par naudas atmazgāšanu.
Savukārt "Rietumu bankas" advokāti noraidīja pārkāpumus tās darbībā un pieprasīja bankas un tās valdes priekšsēdētāja attaisnošanu.
"De facto" pērn vēstīja, ka "Rietumu bankai" un tās prezidentam Pankovam Francijā tā dēvētajā "France Offshore" lietā ir izvirzītas apsūdzības: gan par līdzdalību naudas atmazgāšanā, gan par atteikšanos pildīt tiesas lēmumu par 20 miljonu eiro drošības naudas iemaksāšanu.
Kā norāda ziņu aģentūra AFP, izmeklēšana “Rietumu banku” turēja aizdomās par atbalstu 850 miljonu eiro naudas atmazgāšanā laikā no 2007. līdz 2012.gadam.
"Rietumu banka" kā liecinieku uz tiesu bija uzaicinājusi bijušo bankas prezidentu Maiklu Borku, kurš 2006.gadā šo amatu atstāja un šobrīd ir valstij piederošās akciju sabiedrības “Reverta” padomes priekšsēdētājs. Savu stāstījumu Borks sāka ar vēsturisku atskatu uz Latvijas banku sistēmu un pieļāvumu, ka emocionāli Latvijā ar mazākām aizdomām skatījās uz naudu no rietumvalstīm.
Tomēr pēc tiesas un prokuroru jautājumiem Borks vairākkārt atzina, ka “France Offshore” klientu apkalpošanā bankā “kāds nedarīja savu darbu, kā nākas”, vai “bija aizmidzis darbā”.
Lai gan bankā bijušas izstrādātas iekšējās procedūras par to, ka aizdomīgu klientu gadījumā būtu jāizlec trauksmes paziņojumiem, cita skaidrojuma par to, kāpēc tas nenotika, Borkam nebija. Tas, ka daudzām firmām sakrīt reģistrācijas adreses un amatpersonas, ir aizdomīgi, atzina Borks. Paļauties tikai uz to, ka klientus ir pārbaudījis partneris, nedrīkst, tos vajadzēja izvērtēt arī pašai bankai.
