Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Pateicoties valsts atbalstam, reālās izmaksas iedzīvotajiem būs nedaudz mazākas – 119 eiro par MWh.
"Ja kāds dzīvoklis par apkuri maksāja 60 - 70 eiro pagājušajā apkures sezonā, tad šajā apkures sezonā, kas tuvojas, tie varētu būt 90 līdz 100 eiro aptuveni. Tāda varētu būt šī cenu starpība," pastāstīja RS valdes loceklis Raivis Elliņš.
Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei – par 118%. No 2023. gada 15. augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums – par 51 centu.
"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.
Iepriekš, 1. septembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.
Vienlaikus RS sola apkures sezonā tarifu vairs nepārskatīt. "Gāze mums ir, un mēs zinām, par kādu cenu mēs viņu esam iegādājušies. Līdz ar to mēs varam precīzi pateikt, izplānojām jau, kāds būs šis tarifs. Līdz ar to gāzes cenas dēļ mēs neplānojam mainīt tarifu," stāstīja Elliņš.
Kā informēja SPRK, ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze un ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, "Latvenergo" tika lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 līdz 225 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.
"Latvenergo" skaidro, ka ar dabasgāzes cenu 140 eiro par MWh Rīgas TEC siltuma ražošanas gala tarifs nākamajā apkures sezonā vidēji būs robežās no 185 eiro par MWh līdz 190 eiro par MWh.
Salīdzinoši, pēc šobrīd spēkā esošā tarifa, "Latvenergo" ir noteikusi, ka šī gada septembrī TEC-1 saražotās siltumenerģijas tarifs ir 53,49 eiro par MWh, bet TEC-2 – 54,41 eiro par MWh.
"Latvenergo" paaugstinātais siltumenerģijas tarifs stāsies spēkā 1. oktobrī. Tarifi paaugstināti saistībā ar "kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu gandrīz uz pusi, kā arī pagājušajā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām".
"Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni. Šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 eiro par MWh. Līdz ar to "Latvenergo" prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 eiro par MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu," komentējusi SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.
Kā norādīja SPRK, līdz ar izmaiņām "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tarifos savus tarifus pārskatīs arī AS "Rīgas siltums" (RS). Rīgas pašvaldība iepriekš ir skaidrojusi, ka mitekļiem vienā Daugavas krastā siltumu gādā pats RS, savukārt otrā – pērk no "Latvenergo".
AS "Latvenergo" ražotnes TEC-1 un TEC-2 vidēji sezonā nodrošina aptuveni 45% no kopējā "Rīgas siltuma" lietotājiem nodotā siltuma. Pārējo siltumenerģiju saražo pats RS, kas ražošanai izmanto gan dabasgāzi, gan biomasu (šķelda), kā arī neatkarīgie siltuma ražotāji, kas pārsvarā izmanto atjaunīgos resursus – šķeldu.
Ekonomists: Vajadzēs papildu atbalstu
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") izteicis solījumu, ka valdības atbalsts iedzīvotājiem varētu būt vēl lielāks par sākotnēji plānoto. Pašlaik iedzīvotāju pabalstīšanai ir rezervēti gandrīz 450 miljoni eiro, bet uzņēmumiem – 200 miljoni.
Arī “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka valdībai nāksies palīdzēt vairāk: “Situācija ir nopietna. (..) Jāsāk domāt globāli. (..) Uzdot sev jautājumu, vai cilvēki man apkārt – kaimiņi, draugi, kolēģi – spēts tikt galā ar šiem rēķiniem. Ja atbilde ir “nē” vai “ar milzīgām grūtībām”, tajā brīdī jūs sapratīsiet, ka tā nav tikai jūsu problēma. Tā ir daudzu cilvēku problēma.
Līdz ar to, tā kā visiem bankrotēt neļaus, šajā situācijā būs nepieciešams kaut kāds kolektīvs risinājums.
Un, kā, tuvojoties vēlēšanām, ir norādījis valdības vadītājs, ir iespējami papildu pasākumi mājsaimniecību atbalstam.”
Bankas ekonomists arī pauda, ka situācija mainās ļoti strauji: “Tiešām nebija iespējams visu saplānot vasarā. Tajā brīdī, kad tie atbalsta pasākumi tika plānoti, kopš jūnija gāzes cenas ir kļuvušas no diezgan vājprātīgām par pilnīgi vājprātīgām. Labi, tās tagad sāk atkal samazināties, bet situācija nav īsti normāla, ne pavisam nav normāla. Skaidrs, ka risinājums būs uz aizņemšanās rēķina. Gada pirmajā pusē budžeta deficīts bija pārsteidzoši maz, bet ir skaidrs, ka tas atkal pieaugs. Domāju – valsts var atļauties.”
Vai milzīgi valsts atbalsti neveidos inflācijas spirāli? “Nē, nevar iestāties divu iemeslu dēļ. Viens – Latvijas ekonomikā ir praktiski neizbēgama recesija, ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, katrā ziņā nekāda lielā izaugsme nav gaidāma. Kaut kad enerģijas cenas samazināsies, droši vien kritīsies kopējais cenu līmenis, algas turpinās augt. Bet kaut kādā brīdī pat reālās algas kāpums savukārt būs ļoti straujš, un šīm trakajām svārstībām, kas šobrīd notiek, es domāju, tām nebūs ilglaicīga ietekme, tā ir pārejoša. Enerģijas cenu līmenis, kas šobrīd ir Eiropā, ir pilnīgi absurds, tas tā būs mūžīgi,” skaidroja Strautiņš.
