Esam jau pieraduši, ka pie mājām atrodas vairāki konteineri atkritumu šķirošanai. Vienā liekam stiklu, otrā papīru, plēvi un kartonu, trešajā – nešķirotus sadzīves atkritumus. Rīgā un Pierīgas pašvaldībās pamazām parādās īpaši konteineri tieši bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" direktors Andris Ziemelis vērtēja – ja par šķirotiem bioloģiskiem atkritumiem būtu jāmaksā mazāk, to šķirošana noritētu aktīvāk.
"Tas ir maksas pakalpojums, un tamdēļ varbūt šī bioloģisko atkritumu šķirošana tik raiti, teiksim, neieviešas dzīvē. Jo parastajiem šķirotajiem atkritumiem – kā kartons un koks – tie iepakojumi tiek savākti bez maksas. Šobrīd ir noteikts, ka bioloģisko atkritumu tarifs nedrīkst būt, teiksim, augstāks kā 80% no sadzīves atkritumu tarifa. Tas nozīmē, ka bioloģisko atkritumu vākšana jeb nodalīšana iedzīvotājiem ir izdevīgāka, nekā noglabāt šos atkritumus sadzīves atkritumos, bet tā mūsu doma ir tāda, ka šai starpībai būtu jābūt vēl lielākai. Tas nozīmē, ka, ja bioloģisko atkritumu tarifs iedzīvotājiem būs ne vairāk kā 60% no sadzīves atkritumu tarifa, tad iedzīvotāji būs daudz ieinteresētāki veikt bioloģisko atkritumu šķirošanu," uzskata Ziemelis.
Cik daudz atkritumu radām, lieliski var redzēt atkritumu poligonā "Getliņi", kur uz pirmajiem atkritumu kalniem jau izauguši koki.
Lai daļu no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem varētu izmantot otrreiz, pērnā gada pavasarī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā "Getliņi Eko" darbu uzsāka bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes komplekss.
Uzņēmuma Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska rādīja divas ēkas, kur nonāk gan iedzīvotāju vāktie bioloģiski atkritumi, to gan pagaidām ir maz – ap 600 tonnām mēnesī, gan no šķirošanas rūpnīcas saņemtie – vairāk nekā 6000 tonnas mēnesī. "Šeit mēs redzam divas ēkas, katra ar 16 tuneļiem, un tunelī var ievietot līdz 500 tonnām atkritumu. Gada jauda šim kompleksam ir 125 000 tonnu."
No bioloģiskajiem atkritumiem "Getliņos" ražo gan tehnisko kompostu, gan biogāzi.
"Saražoto gāzi attīra un novada uz SIA "Getliņi Eko" energobloku, kur tiek ražota elektrība un siltums. Elektrību izmanto gan iekšējām vajadzībām, gan arī attiecīgi nodod pārvades tīklā, savukārt siltumu izmanto siltumnīcās, lai audzētu gurķus un tomātus. (..) Protams, mēs esam tajā ļoti ieinteresēti [lai cilvēki vairāk šķirotu šos atkritumus], jo tas mums dotu iespēju saražot vairāk gāzes, attiecīgi vairāk enerģijas, bet arī, jo labāk šķiroti atkritumi, jo labākas iespējas tos pārstrādāt un samazinās apjoms, kas ir jānoglabā atkritumu kalnā. Atkritumiem tiek dota vēl otrā dzīve kā patiesībā vērtīgam resursam," sacīja Dukaļska.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle Rūta Bendere stāstīja, ka, lai pilnvērtīgi izmantotu bioloģiskos atkritumus, vajadzētu atsevišķi šķirot gan pārtikas atkritumus, gan dārza jeb zaļos atkritumus.
"Ja mēs pareizi atdalām, tad mēs šos virtuves atkritumus varam izmantot biogāzes ražošanai, bet zaļos dārza atkritumus mēs izmantojam tieši komposta veidošanai.
Ja mums ir kvalitatīvs komposts, mēs viņu izmantojam kā mēslojumu. Turklāt mēs varam redzēt, ka arī mūsu veikalos nāk no Igaunijas mēslojuma paciņas, kas ir tieši no atkritumiem veidotas un ir kvalitatīvas. Un biogāzes ražošana mums dotu milzīgu atspaidu arī enerģētikā, jo mums ir vairāk nekā 50 biogāzes ražotnes, un viņi pašlaik kā oglekļa avotu izmanto kukurūzu. Nu un mēs varam paskatīties uz kaimiņiem zviedriem. Viņi diezgan intensīvi izmanto šo atkritumu veidu biogāzes ražošanai. Arī pārtikas atkritumus un pāri palikušo šķidrumu digestātu izmanto lauku mēslošanai," stāstīja Bendere.
Šobrīd bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana uzsākta Rīgā un Pierīgas pašvaldībās, no 2023. gada tas būs jādara visā Latvijā.
