Ar vāju finanšu menedžmentu tiek saprasts ilgtermiņa plānošanas trūkums, skaidro “Standard&Poor’s” vadošā analītiķe Centrālajā un Austrumu Eiropā Sabīne Daena.
“Standard&Poor’s” pēdējais novērtējums veikts pērn oktobrī. Aģentūra bija plānojusi laist klajā jaunu ziņojumu pirms nedēļas, taču to nedarīja, jo pilsētas finanšu stāvoklis nav ne uzlabojies, ne pasliktinājies.
“Sliktākais ir tas, ka mums nav ilgtermiņa plāna,” par reitingu aģentūras vērtējumu saka Rīgas domes finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse. Viņa skaidro, ka departaments cenšas plānot trīs gadu budžetu, bet tomēr pieņem to vienam gadam, jo katru gadu varot mainīties attiecības ar valsti.
“Mēs esam atkarīgi no valsts. No vienas puses, tas ir pluss – mūsu darbība nav tik neatkarīga, ka mēs varētu kaut ko neapdomīgu izdarīt. No otras puses, nav brīvības savu nodomu realizēšanā,” saka Tiknuse.
Finanšu ministrijā uzver - nekas neliedz pilsētai vismaz izdevumus plānot vairākus gadus uz priekšu.
“Standard&Poor’s” Rīgas ekonomisko situāciju vērtē kā vidēju un budžeta izpildi kā spēcīgu. Taču pie negatīvajām lietām, izņemot finanšu plānošanu, S&P pieskaita ļoti vāju budžeta fleksibilitāti un augsto parādu slogu.
“Šis parādu slogs vairāk rada negatīvu, nevis pozitīvu efektu uz reitingu. Mēs domājam, ka, visticamāk, tas paliks stabils augstā līmenī, bet mēs neredzam risku, kas tas vēl pieaugs, kas radītu lielāku risku reitingam,” saka “Standard&Poor’s” pārstāve.
