Tirdzniecība, Azerbaidžānas darbība Austrumu partnerības formātā un drošības situācija Kalnu Karabahā – šie un citi jautājumi šodien bija darba kārtībā Azerbaidžānas ārlietu ministra vizītes laikā. "Pēdējos gados īpaši taustāma ir sadarbība ekonomikā. No Azerbaidžānas Latvijā pēdējos gados investēti 164 miljoni ASV dolāru, un aptuveni 85 miljonus Latvija investējusi Azerbaidžānā. Mēs tiešām novērtējam ievērojamo tirdzniecības apjoma kāpumu," teicis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Vienlaikus diplomātiem Eiropas Savienības un Azerbaidžānas attiecībās gan nākas lavierēt starp ekonomiskajām interesēm, piemēram, pērn atklāto Dienvidu gāzes koridoru, kas samazina Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, un jautājumiem par cilvēktiesībām. Eiropas Padomes Ģenerālā asambleja šonedēļ atkārtoti cēlusi trauksmi par politisko ieslodzīto problēmu Azerbaidžānā un nepilnībām tieslietu sistēmā, bet cilvēktiesību komisāres Duņas Mijatovičas vakar publicētā ziņojumā izteikta nožēla, ka nav panākts nekāds progress izpausmes brīvības uzlabošanā Azerbaidžānā. Ziņojumā jau atkal izskan arī aicinājums atbrīvot ieslodzītos.
Azerbaidžāna ar Eiropas Padomi sadarbojusies daļēji – pēdējos gados atbrīvota virkne aktīvistu, kurus cilvēktiesību organizācijas atzinušas par politieslodzītiem, taču daļa joprojām ir ieslodzījumā. Azerbaidžānas ārlietu ministrs padomes kritiku Rīgā sauca par vienpusēju. "Kopumā runājot, es domāju, ka bieži vien šī kritika izklausās vienpusēja. Tā būtu jāveltī, lai runātu par kopējo cilvēktiesību situāciju pasaulē vai šajā gadījumā – Eiropas Padomes dalībvalstu vidū. Es varu teikt, ka kritika, kas Azerbaidžānai tika veltīta vienā konkrētā lietā, varētu būt pieņemama, neviens pasaulē nav eņģelis, taču, no otras puses, mēs gribētu, lai komisāre runātu par konkrētiem problēmjautājumiem, piemēram, par konfliktu ar Armēniju, kura rezultātā mums ir miljons iekšēji pārvietotu cilvēku, kuri ar varu padzīti no savām mājām," tā Azerbaidžānas ārlietu ministrs Elmars Mammadjarovs.
Tikmēr pašā Azerbaidžānā sākušās piesardzīgas runas par iespējamām politiskām pārmaiņām. Šomēnes paziņots par prezidentam Ilhamam Alijevam paklausīgā parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu februārī. Prezidents šo pirmo reizi Azerbaidžānas politiskajā vēsturē sperto soli saistījis ar nepieciešamību pēc reformām. Daļa no opozīcijas jau paziņojusi, ka atšķirībā no iepriekšējiem balsojumiem šoreiz vēlēšanas neboikotēs.
