ĪSUMĀ:
- Meklē risinājumus obligāto sociālo iemaksu un autoratlīdzību regulējumā.
- Tie jāatrod līdz oktobra beigām, jo Saeima sāks skatīt budžetu un to pavadošos likumus.
- Vienlaikus koalīcijā valda vienprātība, ka obligātās sociālās iemaksas ir jāatstāj.
- Kļūda, ko plānots labot – minimālā sociālā iemaksa personām ar neregulāriem, maziem ienākumiem.
Sagatavotajā regulējumā lielākā labojamā kļūda ir par 170 eiro minimālo sociālo iemaksu, ja personas ienākumi ir neregulāri vai mazāki par plānoto iemaksas apjomu.
Risinājumu šajā jautājumā vēl meklē Finanšu un Labklājības ministrija, savukārt Kultūras ministrijas vadība ar nozares pārstāvjiem meklē kopsaucēju par risinājumiem autoratlīdzību regulējumā. Laika nav daudz. 28. oktobrī Saeimā pirmajā lasījumā plānots sākt skatīt valsts budžeta un to pavadošos likumprojektus. Pēc tam divu dienu laikā iesniedzami priekšlikumi uz galīgo lasījumu. Likuma izmaiņas, ietverot paredzamos labojumus, būs pareizs risinājums, norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
"Pieņemt, ka mums ir 40 000 autortiesību subjektu vai radošu personību, nu, nebūs tā īsti. Daudzi, izmantojot likumā iekļauto piebildi "un citi", sekmīgi to izmanto. Par tiešām radošām personībām, ap 2000, Kultūras ministrija meklē risinājumus stipendiju atbalstam vai tamlīdzīgi. Mēs ejam labā virzienā," komentēja komisijas vadītājs.
Politiķis ir pārliecināts, ka obligāto sociālo iemaksu noteikšana ir nepieciešama, lai neatkārtotos šī gada pavasara situācija, ka, nonākot dīkstāvē, sociālajā budžetā daudziem nebija, no kā nodrošināt iztikšanu. Tāpēc plānotā regulējuma atlikšana būtu kļūda.
"Noraut stopkrānu būtu ļoti nepareizi. Vienai iedzīvotāju grupai nodokļi ir lielāki tikai tāpēc, ka vienai trešdaļai tie ir mazāki.
Ja mēs salīdzinām ar nodokļu slogu Lietuvā un Igaunijā, tas tur ir būtiski zemāks. Ja mēs panāktu situāciju, ka nodokļu nomaksas sistēmā visi iesaistās līdzvērtīgi, es domāju, ka mēs varētu domāt par [sociālā nodokļa] samazināšanu visiem. Kā plānots, par 1% nākamgad un tad vēl par 1% nākamajos gados," stāstīja Ašeradens.
Līdzīgi uzsvēra arī "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, likumā par pāreju no vairākiem nodokļu režīmiem uz vienkāršāku sistēmu ar kopīgiem koalīcijas priekšlikumiem jānovērš iespējami pārpratumi un interpretācijas. Vienlaikus nav šaubu par sociālo iemaksu nepieciešamību.
"Te nu jārunā par to, ka cilvēkiem, kuri veic radošu darbu un kam ir pienācīgi ienākumi, arī būtu nepieciešams veikt pienācīgus maksājumus valsts budžetā. Viņiem vajadzētu nodrošinātu sev sociālās garantijas un visu, kas tajās ir ietverts, sākot ar maternitātes pabalstiem, vecuma pensiju, slimības apdrošināšanu un tā tālāk. Par to sarunas Saeimā turpināsies, un centīsimies līdz budžeta izskatīšanai 2. lasījumā valdībā panākt vienošanos par grozījumiem, lai tie būtu kopīgi koalīcijas priekšlikumi un vienošanās," sacīja Pavļuts.
Budžeta apspriešanas sarunās Saeimā arī izskanēja jautājums, vai plānotā atteikšanās no vairākiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem nebūs pārāk strauja. Daļas strādājošo iespējamā nonākšana neskaidrā statusā parādoties arī Finanšu ministrijas aplēsēs, norādīja kādreizējā finanšu ministre deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Mikrouzņēmējiem, pašnodarbinātajiem, arī autoriem nodokļu slogs ļoti īsā laikā tiks strauji palielināts, izlīdzinot ar vispārējo režīmu. Mums vispārējā režīmā ir salīdzinošo augsts nodokļu slogs, sanāk tāda neloģiska pretruna. Valstī joprojām ir ap 7,5% bezdarbs, ir Covid-19 otrais vilnis. Ziemas mēneši daudzām nozarēm būs praktiski un arī ekonomiski diezgan sarežģīti. Vai mūsu ekonomika būs spējīga absorbēt šos cilvēkus, kuri pazaudēs iespēju strādāt līdzšinējos režīmos?”
Līdztekus atbildīgo ministriju darbam priekšlikumus valsts budžetam un to pavadošajiem likumprojektiem gatavos visas Saeimas frakcijas.
KONTEKSTS:
Valsts 2021. gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro. Līdztekus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" tiek virzītas vairākas nodokļu politikas izmaiņas. Iepriekš valdība atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka autoratlīdzības saņēmējiem, kas nereģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēji, ienākumus apliks ar 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ja gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, savukārt lielākam apgrozījumam noteiks 40% likmi. 80% no ieturētā novirzīs valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašans siena". Trešdien, 21.oktobrī, tika paziņots, ka autoratlīdzību regulējums tiks uzlabots.
