Ministrija izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē iesniegusi grozījumus divos noteikumos - "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, tiks noteikts, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.
Noteikumi arī paredz, ka turpmāk koģenerācijas elektrostacijām, kuras vēl nav uzsākušas elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktajā termiņā koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodotajai elektriskajai jaudai jābūt vismaz 50% no plānotās.
Ar noteikumu grozījumiem būtiski tiek samazināti termiņi konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, konstatējot nodokļu vai nodevu parādu esamību, šo parādu nomaksa ir jāveic trīs mēneša laikā, kā arī jāatjauno koģenerācijas elektrostacijas atbilstība efektivitātes kritērijiem sešu mēnešu laikā līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Lai konstatētu faktisko situāciju par komersantu nodokļu nomaksu, noteikumos paredzēts, ka EM reizi pusgadā pārliecinās par nodokļu nomaksu un izsaka brīdinājumu, ja parāds ir lielāks par 150 eiro.
Lai padarītu efektīvāku kontroles mehānismu, precizēti nosacījumi attiecībā uz kontroles grupu, ko izveido EM elektrostaciju kontrolei, saīsināti termiņi, kādos komersants tiek brīdināts par plānoto pārbaudi, noteikti komersanta pienākumi, sadarboties ar EM un kontroles grupu, un noteikts, ka kontroles grupa var veikt elektrostaciju pārbaudi bez iepriekšēja brīdinājuma. Tāpat, lai novērstu negodprātīgu komersantu izvairīšanos no elektrostaciju kontroles, noteikts, ka, ja kontroles grupai divas reizes nav nodrošināta iespēja veikt elektrostacijas pārbaudi, EM varēs atcelt lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Ar grozījumiem arī noteikts, ka piecu gadu periodā komersantam var tikt izteikti trīs brīdinājumi. Ja komersants turpinās neievērot noteikumos ietvertās prasības, komersantam varēs atņemt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
KONTEKSTS:
"Zemnieku Saeima" februāra vidū pavēstīja, ka martā gaidāmajā kongresā elektrības cenu dēļ varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.
Pēc tam Ekonomikas ministrija nāca klajā ar piedāvājumu risināt problēmu, ļaujot elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot.
