Ministrijas piedāvājums paredz, ka valsts segs 4500 eiro no jauna elektroauto cenas, savukārt par lietotu elektrisko vai jaunu hibrīdauto (plug-in) subsīdija būs 2250 eiro. Vēl 1000 eiro klāt būs gadījumā, ja iedzīvotājs veco mašīnu norakstīs un nodos apstrādes uzņēmumam.
Paredzēti vairāki nosacījumi, piemēram, auto cena nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pircējs auto nedrīkstēs pārdot četrus gadus.
Noteiktas arī minimālā nobraukuma prasības – ar jauno elektroauto jānobrauc vismaz 15 000 kilometru gadā, kas ir aptuveni 40 kilometri dienā, vai arī jānobrauc 80 000 kilometru četru gadu laikā. Ja braukts mazāk, daļa valsts atbalsta būs jāatgriež.
Subsīdiju auto iegādei valsts pārskaitīs nevis iedzīvotājam, bet auto pārdevējam, proti,
atbalsts tiktu īstenots sadarbībā ar automašīnu tirgotājiem – jaunu elektromobiļu un spraudņu hibrīdauto pārdevējiem, kas ir oficiālie auto dīleri, kā arī lietotu elektromobiļu pārdevējiem, kas ir reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) transportlīdzekļu tirdzniecības vietu reģistrā.
Tam paredzēts atvēlēt 10 miljonus eiro uz diviem gadiem vai tik ilgi, kamēr būs pieejams finansējums. Naudu novirzīs no līdzekļiem, kas iegūti no ogļskābās gāzes (CO2) kvotu pārdošanas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!"), iepazīstinot valdību ar ziņojumu, akcentēja, ka šāda atbalsta galvenais ieguvums būtu iekustināt elektrotransporta mobilitāti un nomaiņu.
"Skaidrs, ka ar to nenomainīsim visas automašīnas, bet dosim pozitīvu stimulu tirgum un stimulu pašvaldībām plānot elektroauto uzlādes vietas," norādīja ministrs.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) sacīja, ka pēdējos gados var redzēt sabiedrības interesi par šādu pārvietošanās veidu.
Transporta nozare ir tā, kur ir lieli izaicinājumi saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu, un tas ir viens no pasākuma veidiem, kā sekmēt CO2 samazinājumu, atzina Linkaits.
Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners valdības sēdē gan teica, ka gribētu redzēt stratēģiskāku pieeju – aprēķinus, kāds ir programmā plānotais izmešu samazinājums un vai tas ir efektīvākais veids, kā panākt izmešu samazinājumu.
Viņš akcentēja, ka klimatneitralitātes stratēģija balstīta uz vēlmju aprēķiniem, bez finanšu aprēķina. Ja ieguldām no valsts budžeta, un mēs neesam bagātākā valsts, tad būtu svarīgi arī aprēķini, sacīja Latvijas Bankas pārstāvis.
Viņš pauda, ka ir problēmas arī ar uzlādes infrastruktūru un ir jāiegulda infrastruktūrā. No izmešu viedokļa – pilsētās cilvēku plašāka sabiedriskā transporta izmantošana ir daudz efektīvāka nekā viņu pārsēdināšana uz elektroauto.
Biedrības "Auto asociācija" vadītājs Andris Kulbergs uzskata, ka ministrijas solis ir pareizajā virzienā, it īpaši piemaksa par vecā auto norakstīšanu, tomēr efekts no subsīdijām būšot minimāls.
Biedrības aprēķini liecinot, ka pārsēsties no iekšdedzes dzinēja auto uz elektroauto iedzīvotājam būtu ekonomiski izdevīgi tad, ja subsīdija būtu aptuveni divreiz lielāka. Tomēr par lielāko trūkumu Kulbergs uzskata to, ka valsts atbalstu par elektroauto iegādi nevarēs saņemt uzņēmumi.
"Piemēram, car-sharing kompānijas, kas tiešām pilsētvidē daudz braukā un tiek ekspluatētas. Pasts, piegāžu kompānijas, DPD, taksometri un tā tālāk. Tie ir tie, kas tiešām ikdienā aktīvi piedalās pilsētā un pilsētas piesārņojums ir ievērojams tieši no šī. Tā ir tā grupa, ko [atbalstīt] būtu visefektīvāk no klimata viedokļa," viņš sacīja.
Ministrs Plešs uzsvēra, ka uzņēmējiem un publiskajam sektoram elektroauto subsīdijas plānots piešķirt vēlāk no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, taču šoreiz atbalsts domāts tieši iedzīvotājiem.
