Pirmdien, 1. novembrī, vairākās Latvijas pašvaldībās stājās spēkā paaugstināti siltumenerģijas tarifi. Līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar lielākiem apkures rēķiniem. Piemēram, Rīgā uzņēmuma "Rīgas siltums" klientiem apkures tarifs šogad kopumā pieaudzis par vairāk nekā 45%. Tarifu pieaugums ir vērojams arī citās Latvijas pašvaldības, kur siltumenerģiju galvenokārt iegūst no dabas gāzes. Tur, kur siltumenerģijas iegūšanai galvenokārt izmanto šķeldu, apkures tarifu pieaugums vai nu nav gaidāms, vai arī tas būs neliels.
"Ja tarifs ir bijis 50 eiro par megavatstundu, diemžēl ir vietas, mēs redzam, ka vienā otrā pašvaldībā tarifs ir 100 eiro par megavatstundu,
tātad rēķins būs divreiz lielāks,"
par situāciju pašvaldībās, kur siltumu iegūst no dabasgāzes, stāstīja Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš.
LPS prognozes liecina, ka vismaz 45 % Latvijas mājsaimniecību šajā apkures sezonā var rasties grūtības ar apkures rēķinu nomaksu.
"Tas nozīmē, ka ar nākamo gadu ir jāparedz valsts līdzfinansējums gan garantētajam minimālajam ienākumam, gan mājokļa pabalstam. Pretējā gadījumā daudzas šīs personu grupas gluži vienkārši netiks aizstāvētas," norādīja LPS padomnieks Aino Salmiņš.
Runa nav tikai par trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Pašvaldību savienība līdz 2022. gada 1. janvārim piedāvā ieviest mērķētu atbalstu mājokļa izdevumu apmaksai, ieskaitot apkuri, plašākam iedzīvotāju lokam. Piemēram, atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem un citām iedzīvotāju grupām. Lai tas būtu iespējams, plānots arī celt ienākumu slieksni, no kura iedzīvotāji var pretendēt uz trūcīgas personas statusu.
"Par to ir bijušas bažas, ka pēc pēdējām izmaiņām, kas ir bijušas, izkrīt ārā zināmas iedzīvotāju grupas, kurām nenoliedzami varētu būt problēmas.
Varbūt vientuļie pensionāri. Ja viņiem pensija ir 300 eiro, tad viņi nevar kvalificēties šādam atbalstam, kas viņiem ir vajadzīgs. Daudzbērnu ģimenes tās varētu būt un citas grupas,"
par ieceri pastāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Šo un citus piedāvājumus Ekonomikas ministrija plāno iesniegt izskatīšanai valdībā kādā no nākamajām sēdēm.
Taču iedzīvotāji var samazināt savus apkures rēķinus, negaidot valsts atbalstu. Pirmkārt, var panākt, lai tiktu sakārtota mājas siltumapgādes sistēma. Otrkārt, naudu var ietaupīt, mājā mazliet samazinot temperatūru. Piemēram, nakts stundās.
"Ja siltumapgādes sistēma tiek ekspluatēta labi un viņa ir attiecīgi ieregulēta, tad vienīgais, ko būtu iespējams darīt, ir pazemināt temperatūru, tad mēs varētu arī runāt par 2, 3, 4, 5% ietaupījumu no rēķina summas," norādīja Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vītoliņš.
Lai panāktu apkures rēķinu samazināšanos, iedzīvotājiem būtu vairāk jādomā par ēku siltināšanu. Taču tas ir ilgtermiņa risinājums.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka atsevišķās pašvaldībās apkures tarifs pieaugs gandrīz divas reizes, tādēļ pašvaldībām laikus jāmeklē papildu finansējums apkures izmaksu segšanai maznodrošinātajiem.
