ĪSUMĀ:
- Restorānu biedrībā neapmierināti, ka nav apstiprināts PVN viesmīlības nozarei.
- Biedrībā aicina visus, kuri grib, katru dienu plkst.18 protestēt, dauzot katlus.
- Tirgotāju asociācijā par EM atbalsta plānu izsakās pozitīvi, bet ir vairāki ierosinājumi.
- EM plāno grantus nodarbinātības veicināšanai un bezprocentu nenodrošināts apgrozāmo līdzekļu aizdevumus.
Aleksejevs uzsvēra, ka nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēšot ienākumi no darbaspēka nodokļiem.
"Valsts mums ir solījusi pirms vēlēšanām. Visu laiku muļļā, visu laiku čakarējās, nekādi lēmumi netiek pieņemti (..)," teica pavārs Mārtiņš Sirmais.
Iveta Zāģere astoto gadu Ogrē vada beķereju un nelielu restorānu. Viņa uzsver, ka PVN nomaksa veido ceturto daļu no visiem izdevumiem, kas ģimenes uzņēmumam ir daudz. "Mēs dzīvojam no rokas mutē. Mēs nezinām neko par rītdienu, nezinām, cik ienāks klientu, nezinām, kādi būs laikapstākļi, cik pārtikas vajag pasūtīt," viņa norādīja.
Akcijā "#KatluRevolūcija" piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā - gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.
Vienlaikus akcijai pievienoties aicināts ir ikviens, kas jūtas pievilts un uzskata, ka sabiedrībai ir jāpauž protests.
Biedrībā norādīja, ka pašlaik 19 no 28 Eiropas Savienības valstīm viesmīlības nozarei tiek piemērots pazeminātais PVN. Turklāt tūrisma nozares glābšanai vairums valstu krīzes valstis ieviesušas papildu atbalsta pasākumus, tai skaitā, Igaunija un Lietuva. Biedrības aplēses liecina, ka pazeminātās PVN likmes ieviešana vēl šogad ļautu izglābt 4000 darbavietas.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, Latvijā darbojas vairāk nekā 2400 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkstošus cilvēku un nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā 125 miljonus eiro, norādīja Restorānu biedrībā.
Tirgotāju asociācijā vairāki ierosinājumi EM plānā
Latvijas Tirgotāju asociācijā savukārt informēja, ka EM plānus atbalsta mehānismus ēdināšanai un izmitināšanai, kam pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī praktiski bija apstājusies darbība, vērtē pozitīvi.
"Šobrīd sevišķi svarīgi dot iespēju ēdinātājiem norēķināties par komunālajiem un tiem pielīdzinātiem maksājumiem, kā arī saglabāt darbiniekus, neradot pārrauta aizsprosta efektu brīdī, kad varēs atkal brīvi atstāt valsti un nozares speciālisti dosies strādāt uz siltākām valstīm vai "siltākām" vietām," vērtēja asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Tāpēc vairums uzņēmēju pieprasa grantu piešķirt visiem vienādi, nevērtējot šobrīd pārlieku formalizētos un neelastīgos kritērijus.
Uzņēmējs Juris Priļepiševs, kurš saimnieko krodziņā un viesu namā "Bucefāls" Siguldā, uzsvēra, ka grants 300 eiro būtu "vismaz kaut kāda nauda".
Restorāna "Ali Baba" īpašnieks Mehmets Ali Sekers atgādināja par nozares īpatnību, ka ziemā sakrājas parādi, kurus nomaksā no pavasarī un vasarā ieņemtās naudas, bet saistībā ar Covid-19 tas nebūs iespējams. Viņš aicina tomēr Valsts ieņēmumu dienestu rast iespēju "norakstīt" soda procentus šajā laikā, lai ļautu uzņēmumam atsperties.
Izvērtējot EM piedāvāto atbalstu ēdināšanai, Tirgotāju asociācijas padomes līdzpriekšsēdētājs Dainis Domiņš norādījis, ka noteikti būtu nepieciešams palielināt granta summu nodarbinātības veicināšanai un jāpaildzina atbalsts ilgākam periodam, jo trīs mēnešu laikā nozare un ekonomika neatlabs.
KONTEKSTS:
Tūrisma nozari arī Latvijā būtiski ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība, kuras ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju un tika noteikts daudz aizliegumu, tostarp attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, un ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi. Mazinoties saslimstībai, no 15. maija nolemts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji var brīvi šķērsot Baltijas valstu robežas, neievērojot 14 dienu pašizolāciju.
Ekonomikas ministrija piedāvā atbalsta mehānismus izmitināšanas un ēdināšanas sektoriem, rosinot ieviest grantus uzņēmumu darbības saglabāšana un bezprocentu aizdevumus. Bija rosināts arī samazināt PVN tūrisma nozarei, bet tas Saeimā atbalstu neguva.
Ēdināšanas un izmitināšanas sektoros zaudējumi kopš marta vidus sasniedz vismaz 77 miljonus un vislielākās problēmas šobrīd rada apgrozāmo līdzekļu trūkums. Abos sektoros tiešā veidā ir cietuši aptuveni 4000 mazo un vidējo uzņēmumu, radot katastrofālu situāciju darba spēka jomā – ietekmēti ir apmēram 40 000 darbinieku.
