Latvijas reklāmas tirgus nav liels – ap 80 miljoniem eiro gadā. No tā pērn gandrīz 35 miljonus saņēma televīzijas kanāli, 11,2 miljonus – radio stacijas. Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa vērtēja, ka to, vai komercmediji spēs uzrunāt sabiedrisko mediju auditoriju, tai skaitā gados vecākus cilvēkus, redzēs pēc mediju monitoringa marta beigās.
"Zināmiem ražotājiem, zīmoliem, preču grupām, teiksim, farmācijā, mazumtirdzniecībā, ļoti izdevīgi bija izmantot sabiedriskos mediju. Bet tagad šī grupas būs jāmeklē kaut kur citur, un tas būs dārgāk reklāmdevējiem. Gada sākumā reklāmdevēji nofinalizēs savas stratēģijas, un tad mēs redzēsim, vai nauda paliks Latvijā vai aizplūdīs uz digitālajiem ārzemju medijiem. Jo mērķa grupas patērē sociālos medijus. Pārsvarā varētu būt "Facebook", "Google", "Youtube"," sacīja Liepiņa.
Reklāmas asociācijas apkopotie dati liecina, ka pagājušā gada 1. pusgadā reklāmas tirgus apjoms samazinājās par 25% jeb 10 miljoniem eiro.
Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Patriks Grīva vērtēja, ka reklāmu ieņēmumi pērn kritās vidēji pat par 40%.
"Pesimistiskākās prognozes liecina, ka aptuveni tikai 15% no bijušajiem reklāmas ieņēmumiem, kas bija Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, varētu nonākt pie komercmedijiem šī un turpmāko gadu laikā. Protams, jautājums – vai komercmedijs izvēlēsies veidot vietējo saturu. Varbūt radiostacijām ir ērtāk paspēlēt vairāk mūziku un TV par par nelielu naudu iegādāties un parādīt kādu ārzemju seriālu, līdz ar to būt komerciāli izdevīgākā situācijā. Valstij ir jāiesaistās un jāveicina vietējā satura veidošana. Bet būtiskākais ir tas, ka vietējā satura veidošana ir visdārgākā. Bet tas ir arī informatīvās telpas drošības jautājums. Ja veidojam vietējo saturu, esam droši par to, ka mūsu sabiedrība to saņem," teica Grīva.
TV3 ar sešiem kanāliem spējis piesaistīt nedaudz vairāk kā 50% no visiem televīzijas skatītājiem Latvijā. TV3 pārdošanas vadītāja Ginta Salmane stāstīja, ka pērn no marta līdz jūnijam reklāmas apjomi kritās par 40%, bet 2020. gads noslēgsies ar 11,12% reklāmas samazinājumu.
"Komercmedijiem galvenais ieņēmumu avots, protams, ir reklāma. Tas, ko mēs varam – piedalīties dažādos valsts izsludinātos konkursos, bet reklāmdevēju nauda ir tas, ar ko dzīvo komercmedijs. 2021. gads ir iesācies ar zemāku reklāmdevēju aktivitāti nekā pirms gada. Redzam, ka reklāmdevēji izvēlas nogaidīt, līdz ar to gada sākums ir lēnāks.
2021. gadā reklāmas tirgus varētu augt 5–7% robežās, tomēr tas nesasniegs 2019. gada līmeni. Lai arī sabiedriskie mediji ir izgājuši no reklāmas tirgus (..).
Apmēram puse no sabiedrisko mediju naudas paliks lokālajā tirgū, bet daļa aizies prom pavisam, jo klienti samazinās kopējos [reklāmas] budžetus vai arī izvēlēsies starptautiskos digitālos medijus. Bet labā ziņa ir tā, ka televīzija ir un paliks vadošais medijs Latvijas reklāmas tirgū," pārliecināta Salmane.
Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane gan nav tik pesimistiska – viņa vērtēja, ka reklāmām arī turpmāk būs sava vieta gan radio, gan TV.
"Kaut kādas lietas, kas vērstas uz pārdošanu, visticamāk, aizies uz sociālajiem tīkliem. Bet stāstu stāstīšanai, tēla veidošanai būs jāmeklē citi kanāli un, visticamāk, nākotnē varbūt reklāmu mēs redzēsim "Discovery", "Animal Planet". Bet tas interesantākais ir reklāma radio.
Ir tāda noteikta niša, kas bija specifiska tikai Latvijas Radio 1 – diktora nolasītie reklāmas sludinājumi par sienas kalendāriem, gladiolu izstādēm... Tās aizies, tur būs jādomā jauni kanāli.
Bet atkal jāatceras, ka sociālie mediji ir specifisks kanāls, ļoti ērts un orientēts uz pārdošanu, attiecību veidošanu, bet gluži nav reklāma, bet drīzāk korporatīvā komunikācija.
Kritika, kas ir vērsta uz "Facebook" un sociālajiem medijiem kopumā par dezinformāciju, par lielāku kontroli pār saturu un to, cik lielā mērā šie sociālo mediju gigantu varēs rīkoties ar mūsu datiem un tos pārdot, – es domāju, mēs tur redzēsim dažādas izmaiņas," uzskata Zitmane.
Arī šogad reklāmas jomu lielā mērā ietekmēs Covid-19 krīze. Tās dēļ virkni reklāmas kampaņu nebija iespējams īstenot arī pērn.
KONTEKSTS:
Gandrīz 20 gadus pēc Igaunijas un piecus gadus pēc Lietuvas arī Latvijas sabiedriskie mediji no 2021. gada pameta reklāmas tirgu. Sarunas par to ilga jau gadiem, bet tikai tagad valsts maciņā beidzot atradusies nauda, lai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai kompensētu nenopelnīto reklāmas naudu un ļautu attīstīties jaunā kvalitātē bez mūžīgi džinkstošajām reklāmas pauzēm.
No 2021. gada 1. janvāra sabiedriskajos medijos atļautas tikai sabiedrisko mediju pašreklāmas, informatīvi paziņojumi par kultūras pasākumiem un "Latvijas Loto" izlozēm, kā arī tādi iestarpinājumi kā bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai, sociālie paziņojumi un sabiedriskas nozīmes sludinājumi, aicinājumi uz labdarību un vēstījumi, kas skaidro Satversmes pamatvērtības.
