Dabasgāzes rezerves tiks veidotas, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos.
Rezervēm 2023. gadā ir jābūt 1,8–2,2 teravatstundu (TWh) apjomā atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma.
Rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē organizēs valsts AS "Latvenergo". Dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jāiesūknē līdz 2023. gada 1. janvārim.
Pieeja gāzes rezervēm jānodrošina vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"). Rezervju uzglabāšanas izmaksas tiks iekļautas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos.
Likumā noteikts arī, ka valdībai reizi divos gados jāpārskata nepieciešamo energoapgādes drošuma rezervju apjoms, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izvērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamiem dabasgāzes avotiem un jaudām.
Grozījumi likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Grozījumi nepieciešami, jo Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas var apdraudēt Latvijas un visas Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un drošumu, izraisot priekšlaicīgu atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem paredzēta 2025. gadā, minēts likuma anotācijā.
"Latvenergo" energoapgādes drošuma rezervju iegādi plāno veikt 2022. gada ceturtajā ceturksnī no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Aplēses liecina, ka dabasgāzes cena par vienu TWh varētu svārstīties aptuveni 115 miljonu eiro robežās. Tādējādi kopējās sākotnējās izmaksas par papildu divu TWh iegādi veidotu aptuveni 230 miljonus eiro.
