Budžeta portfelis
Budžeta portfeļa nešana no FM uz Saeimu ir tradīcija, kas aizsākta 1997. gadā.
2018.gadā portfelis tiks nests jau 21.reizi.
Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle.
Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.
Pirmajā gadā, kad portfelis tika nogādāts Saeimā, izdevumu apmērs bija 1,3 miljardi latu jeb aptuveni 1,8 miljardi eiro. #Budžets2019 izdevumi ir 9,4 miljardi eiro.
Tagadējais ministrs Jānis Reirs portfeli nesīs trešo reizi.
Finanšu ministri Oskars Spurdziņš un Andris Vilks visbiežāk ir nogādājuši portfeli Saeimā - katrs četras reizes.
Avots: FM
Vienlaikus Bondars pauda gandarījumu, ka šā gada budžetā atrasti papildu līdzekļi veselības aprūpei, aizsardzības jomai, kā arī finanšu uzraudzības sektora sakārtošanai.
Mūrniece teica, ka jau piektdien, 8. martā, sarīkota Saeimas prezidija sēde, lai valsts budžeta projektu iekļautu parlamenta darba kārtībā, tostarp nodotu vērtēšanai Saeimas Budžeta komisijā.
"Pirmais lasījums budžetam parlamentā ir plānots 20. martā, ārkārtas sēdē. Un otrais [pēdējais] lasījums – mēs tā piesardzīgi plānojam – 3. aprīlī.
Ja būs nepieciešams, tad darbs tiks plānots arī nākamajā dienā. Jā, šis ir tehniskais budžets, bet arī šis budžets nodrošina saskaņotu un saskanīgu valsts pastāvēšanu un darbību," teica Mūrniece.
Viņa uzsvēra, ka šā gada budžetā "nekādas deputātu kvotas nav paredzētas un nebūs".
"Plānojam darbu tā, lai Saeima iespējami drīz pieņemtu budžetu," teica finanšu ministrs.
2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Tostarp pamatbudžetā šogad plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu valsts pamatbudžeta izdevumi pieauguši par teju 330 miljoniem eiro.
Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā prognozēts 3% apmērā.
Ministriju tēriņu pārskatīšanas rezultātā šogad gūti 51,3 miljoni eiro, no kuriem 7,6 miljoni eiro apmērā novirzīti kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, bet 43,7 miljoni eiro – nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.
Šā gada budžetā iekļauti papildu:
- 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
- 41,3 miljoni eiro pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
- 10,4 miljoni eiro, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
- 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai.
- 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.
- 5,4 miljoni eiro Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai.
- 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
- 3 miljoni eiro medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai.
- 3 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidei.
- 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības.
-
2,6 miljoni eiro Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem.
2019. gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad augs arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tēriņi. Tos plānots palielināt par 114 miljoniem eiro jeb nepilniem 4,5%.
Pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,4% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 2019. gada budžeta aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam. Savukārt pedagogu algu kārtējam pieaugumam no šā gada 1. septembra nepieciešamie aptuveni deviņi miljoni eiro netika atrasti.
Izvērtējot Latvijas valdības sagatavoto 2019. gada valsts budžeta likumprojektu, Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka, salīdzinājumā ar budžeta projektu, kuru pērnruden iesniedza Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdība, plānotais deficīts ir pat nedaudz samazināts. Tādējādi budžeta projekts, kura izdevumi par vairāk nekā 200 miljoniem eiro pārsniedz plānotos ieņēmumus, kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
