Atbalstītie grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredz, ka no valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka (izņemot dīkstāves pabalstu saņēmēju) tiek izslēgti pretendenti, kas ir ārzonā reģistrētas juridiskas personas vai personu apvienības, kā arī Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kurās vairāk nekā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonē reģistrēta juridiska persona vai personu apvienība.
Saeimas sēdē deputātu vairākums noraidīja opozīcijas iesniegtos priekšlikumus, tostarp arī ierosinājumu samazinātu PVN likmi 5% apmērā piemērot tūristu mītnēs un sabiedriskajai ēdināšanai Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, kā arī gadu pēc tās.
Diskusija par PVN likmes samazināšanu nozarei sākās pagājušajā nedēļā Saeimā, kad, koalīcijas partneru viedokļiem daloties, tika pārtraukta parlamenta sēde, kurā tika izskatīti priekšlikumi grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".
Tomēr šonedēļ kļuva zināms, ka "KPV LV" deputāti tomēr neatbalstīs PVN samazināšanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristiem un sabiedriskajai ēdināšanai. "KPV LV" vadītājs Atis Zakatistovs otrdien Saeimā pauda, ka nozarei iespējams palīdzēt arī ar vaučeriem un grantiem.
"PVN samazināšana nozarei, kurā apgrozījums ir 0, neko nepalīdz. Jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir aizvērti uzņēmumi. Viņiem vajag grantus, vērt vaļā savus uzņēmumus. Nozarei kopumā nepieciešams kapitāla pieplūdums. Kapitāla pieplūdumu sabiedrībai varētu dot valsts. PVN nav vienīgais veids, kā palīdzēt nozarei," klāstīja Zakatistovs.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") norādīja : "Būtu visciniskāk atbalstīt šo priekšlikumu un pateikt, ka mēs esam atbalstījuši šo nozari, jo, piedāvājot 5% PVN tūrisma nozarei, ēdināšanas nozarei situācijā, kad apgrozījuma nav, tātad arī nekādu ieņēmumu, nekāda labuma nav no šī atbalsta. Bet formāli mēs varētu pateikt, ka mēs esam atbalstījuši.
Vienlaikus finanšu ministrs uzsvēra, ka atbalsts viesmīlības nozarēm tiks sniegts un Ekonomikas ministrija gatavojot priekšlikumus, kā to vislabāk darīt.
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele, komentējot minēto koalīcijas lēmumu, norādīja, ka par palīdzību tūrisma nozarei domāts netiekot.
"Tūrisms kā lielākie cietēji nav nekā atbalstīts šobrīd un tas ir vēl viens... kā valdība izturas pret tūrismu Latvijā. Var jau nodefinēt, ka nav svarīgi, bet vai tā tiešām ir? Kad runājam ar uzņēmējiem – iet grūti un vai vispār labākajā gadījumā vasarā varēs samaksāt rēķinus, nerunājot, ka varētu iekrāt ziemai," pauda Ziemele. Viņa skaidroja, ka vismaz lauku tūrisma nozarē vissvarīgākais šobrīd mīkstināt laika ierobežojumus pasākumiem. Nevienu pasākumu nav iespējams veikt trīs stundu laikā.
Tāpat Saeimas sēdē tika noraidīts opozīcijas priekšlikums atteikties no finansējuma celšanas politiskajām partijām, kas noteikts 4,5 eiro apmērā par katru vēlēšanās iegūto balsi, un ietaupīto finansējumu novirzīt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Koalīcija neatbalstīja arī opozīcijas ierosinājumus skaidrot Ministru kabineta lēmumu par 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, kā arī atjaunot braukšanas maksas atvieglojumus Rīgas sabiedriskajā transportā, bet pasažieriem nodrošināt bezmaksas sejas un deguna aizsegus.
Vēl Saeimas deputātu vairākums noraidīja opozīcijas iesniegto priekšlikumu, kas paredzētu pašnodarbinātajiem un autortiesību saņēmējiem saņemt dīkstāves pabalstu.
Tāpat Saeimas pieņemtie grozījumi nosaka, ka
ārstniecības iestāde darbiniekiem darba trūkuma gadījumā varēs izmaksāt atlīdzību 75% apmērā no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās darba algas.
Šāda atlīdzība nevarēs būt lielāka par trīskāršu vidējo darba samaksu valstī iepriekšējā gadā, un tas attieksies uz gadījumiem, kad ārstniecības darbinieki neveic savu darbu, jo pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ samazināts sniegto ārstniecības pakalpojumu apjoms, tostarp plānveida stacionārie un ambulatorie pakalpojumi, teikts grozījumu anotācijā.
Samazināto atlīdzību varēs noteikt ārstniecības iestāde, kas noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ārkārtējās situācijas laikā tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai. Ja ārkārtējā situācija tiek pārtraukta, ārstniecības iestāde varēs nodrošināt tūlītēju darbinieku atgriešanos darbā un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
